Kariņš pauda, ka gadiem nerisinātais novecojušā dzīvojamā fonda un nepietiekamo dzīvojamo platību jautājums skar lielu daļu mūsu sabiedrības.
"Tas kavē iedzīvotāju dzīves kvalitātes, sadzīves apstākļu uzlabošanos un ir steidzami jālabo. Ekonomikas ministrijas atbildīgajām amatpersonām, ministram uzņemoties vadību, beidzot ir jānāk klajā ar risinājumiem, kas veicinātu arī mūsu tautsaimniecības attīstību," sacīja Kariņš.
Ministru prezidents rezolūciju izdevis, balstoties uz Valsts kontroles konstatēto revīzijas ziņojumā Vai tiek izpildīti priekšnoteikumi pašvaldību pārvaldīšanā un kontrolē esošu ekspluatācijā pieņemtu ēku atbilstībai drošuma prasībām.
Kariņš sagaida, ka Ekonomikas ministrija kā būvniecības un mājokļu politikas veidotājs piedāvās, kā ilgtermiņā sakārtot dzīvojamo fondu, lai tā izmantošana atbilstu drošības prasībām un iedzīvotāju vajadzībām.
Jau vēstīts, ka dzīvojamo ēku drošība Latvijā pasliktinās un to drošības kontrole nedarbojas pietiekami labi, otrdien žurnālistiem sacīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa, informējot par Valsts kontroles revīzijā konstatēto.
"Revīzijā konstatētais rada nopietnu satraukumu. Likumi it kā ir, kontrolētāji it kā kontrolē, īpašnieki it kā uztur, bet namu stāvoklis mūsu acu priekšā pasliktinās. Ir nepieciešama valsts politika, kā šo situāciju risināt," sacīja Krūmiņa.
Viņa piebilda, ka tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju dzīvo savos vai īrētos dzīvokļos pašvaldību apsaimniekotos daudzdzīvokļu namos, no kuriem daudzi ir veselībai un dzīvībai bīstami.
Valsts kontrole pievērsās tieši daudzdzīvokļu māju uzturēšanas jautājumam, jo tās ir apmēram 1 000 000 jeb 70% no visiem Latvijas mājokļiem. Revīzijā secināts, ka kopš denacionalizācijas atbildīgās institūcijas nav veicinājušas dzīvokļu īpašnieku atbildību ne par savu mājokli, ne arī par pašu ēku - kāpņutelpām, liftiem, jumtu, balkoniem u.c. elementiem.
voila
VVZ
Tālis