Savukārt Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš svētdien tikās gan ar Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvjiem, gan arī vēlāk ar premjeru žurnālistiem uzsvēra, ka sagatavotā nodomu vēstule ir sabalansēts dokuments, kurš nesatur nepatīkumus pārsteigumus iedzīvotājiem un atstāj manevra iespēju. "Svarīgi saprast, ka, ja mēs neesam gatavi samazināt budžetu par 500 miljoniem latu, tad būs jāgriež vēl trīs reizes vairāk," pauda V. Zatlers. Pēc viņa teiktā ir ļoti svarīgi, lai šim dokumentam būtu visu piecu koalīcijas partiju atbalsts, kā arī, lai tas tiktu saskaņots ar sociālajiem partneriem.
V. Zatlers uzsvēra, ka ar nākamā gada budžeta sagatavošanu nedrīkst vilcināties un jau mēneša laikā valdībai jātiek skaidrībā par to, uz kā rēķina tiks griezti tēriņi. Prioritātes, kuram finansējums netiks samazināts, nodomu vēstulē neesot noteiktas.
Lai partiju atbalsts nodomu vēstulei būtu oficiāls, partijām nepieciešams to lēmējinsistūciju atbalsts, tāpēc līdz rītdienai plkst. 14 notiks partiju valdes sēdes, pēc kuru atbalsta varētu arī notikt nodomu vēstules parakstīšana.
Ministru prezidents pēc šīsdienas sēdes atzinīgi novērtēja koalīcijas partneru konstruktīvo pieeju diskusijai un izpratni par turpmākas sadarbības ar SVF nozīmi. „Esmu gandarīts par to, ka koalīcijas partijas šo Latvijai ļoti nozīmīgo jautājumu izvērtēja no visaugstākās politiskās atbildības pozīcijām raugoties. Ceru, ka arī partiju valdes pieņems pozitīvu lēmumu par Nodomu vēstules parakstīšanu un deleģēs partiju vadītājus to darīt jau rīt,” pēc koalīcijas sēdes atzina V.Dombrovskis.
Ministru prezidents koalīcijas partneriem uzsvēra, ka Nodomu vēstules kontekstā valdībai nav steidzamā kārtībā jāuzrāda konkrēti pasākumi, kas tiks veikti lai samazinātu budžeta deficītu par 500 miljoniem latu 2010.gadā. Nākamā gada budžeta projekta izstrāde notiks saskaņā ar iepriekš plānoto grafiku sadarbībā ar sociālajiem partneriem. Turklāt, lai nodrošinātu pilnīgu politisku atbalstu ikvienam konceptuālam lēmumam, kas būs jāpieņem 2010.gada budžeta izstrādes gaitā, pēc V.Dombrovska iniciatīvas tiks veidota politiska līmeņa darba grupa, kura sanāks uz regulārām sēdēm visā budžeta projekta tapšanas laikā. Koalīcijas partneri šādu ideju novērtēja pozitīvi un atzina par vienu no būtiskākajiem nosacījumiem, kas nodrošinās visaugstāko politiskās atbildības pakāpi, revidējot valsts budžeta tēriņus un funkcijas, ko valsts šobrīd finansē.
Vienlaikus Ministru prezidents uzsvēra, ka ar SVF ir panākta vienota pozīcija par to, ka pensijas netiks samazinātas, kā arī par to, ka veselības aizsardzība un izglītība ir tās nozares, kurās turpmāki samazinājumi nav pamatojami. V.Dombrovskis atklāja, ka vēstules projektā ietverti nozīmīgi sociālās drošības pasākumi, kā arī nosacījums, ka PVN paaugstināšana pieļaujama tikai tad, ja netiks rasti citi fiskālās konsolidācijas risinājumi. Valdības vadītājs un finanšu ministrs koalīcijas sēdē pauda apņēmību šādus risinājumus atrast.
V.Dombrovskis atzina, ka pamtlīnijās Nodomu vēstules saturs ir ļoti tuvs Saprašanās memorandam ar Eiropas Komisiju. Saskaņā ar vēstulē ietverto nosacījumu, tās satura publiskošana ir SVF pienākums.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis sacīja, ka partijas valde ļoti rūpīgi izvērtēs dokumenta saturu. Varēja noprast, ka ZZS joprojām pilnībā neatbalsta vienošanās vēstules saturu, vēsta aģentūra LETA.
Līdz tam brīdim, kamēr vēstules publiskošanai nedos SVF, tā būs ierobežotas pieejamības informācija. Valdība uzsver, ka tā esot tieši aizdevēja prasība.
Jau vēstīts, ka sestdien vakarā koalīcijas partneri saņēmuši 14 lapu garu valdības un SVF saprašanās vēstules projektu angļu valodā, aģentūrai LETA apstiprināja valdībai tuvu stāvoši avoti. Uz katras šī dokumenta lapas ir norāde, ka informācija ir konfidenciāla, tādēļ politiķi atsakās izpaust tā saturu. Neoficiāli aģentūrai LETA kļuvis zināms, ka dokuments sastāv no trim daļām. Pirmā no tām uzskaita SVF un Latvijas sadarbības vēsturi.
Otrā dokumenta daļā uzskaitīti pasākumi, kas būtu jāizpilda, lai nākamā gada budžeta deficīts tiktu samazināts līdz 8,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), piemēram, apvienot Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministriju, Vides ministriju un Ekonomikas ministriju, būtiski pārskatīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas jeb "Gaismas pils" projektu un izmaksas atbilstoši ekonomiskajai situācijai u.c.
Trešā dokumenta daļa paredz pasākumus, kas jāveic, ja izdevumus un budžeta deficītu vēlamajā apjomā neizdodas samazināt. Bez jau iepriekš saprašanās memorandā ar EK iekļautās apņemšanās palielināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi līdz 23% un jaunu nodokļu ieviešanas, dokuments paredz arī progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešanu no 500 latiem un pensijas vecuma palielināšanu.
Vairāki koalīcijas partiju pārstāvji vakar pieprasījuši, lai dokuments tiek pārtulkots latviski, turklāt ar to būtu jāiepazīstina arī sociālie partneri.