Veselības ministre Baiba Rozentāle (TP) bija uzdevusi Neatliekamās
medicīniskās palīdzības dienesta vadītājam nodrošināt, lai regulāri, ik
pa sešām stundām, pie valdības ēkas tiktu pārbaudīts un novērtēts
piketētāju veselības stāvoklis. Protesta akcijas aizsācējs Gints Gaiķēns gan trešdien Diena.lv teica, ka nav satraucies par savu
veselību. “Man nav bail – esmu rūdīts,” viņš apgalvoja.
G.Gaiķēns arī norādīja, ka turpinās savu protestu. Premjera atbildes vēstule uz viņa jautājumiem nesaturot jaunu informāciju un tajā nav minēti konkrēti darbi, ko valsts plāno darīt situācijas uzlabošanai.
G.Gaiķēns portālam Diena.lv skaidroja, ka, viņaprāt, atbildes vēstule rakstīta valsts iestāžu ierastajā stilā, nepasakot nekā jauna. “Tur nebija nekā tāda, ko es jau nezinātu. Uz vairākām bezdarbnieku atbalsta programmām, kas tur minētas, jau savulaik pieteicos,” viņš teica. G.Gaiķēns arī kritizēja vēstulē minēto Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanas programmu, apgalvodams, ka tajā izvirzītās prasības ir pārāk augstas un reti kurš Latvijas iedzīvotājs tām atbilst.
Lai gan badastreiktu viņš plāno beigt jau ceturtdien, uz aicinājumu pārtraukt protestēt neatsaukšoties. “Pikets ir beztermiņa pasākums. Mans mērķis ir izdarīt spiedienu uz valdību, un neuzskatu, ka manas prasības būtu pārāk abstraktas. Gribu panākt, lai cilvēki nebaidās paust savu viedokli,” viņš paskaidroja.
Pēc premjera atbildes saņemšanas akcijas dalībnieku skaits nav samazinājies. Trešdien alejā iepretim valdības ēkai stāvēja uzslietas deviņas teltis, un G.Gaiķēns pauda cerību, ka akcijas dalībnieku skaits vēl palielināsies. “Nav jau galvenais, lai viņi te paliek pa nakti gulēt. Mana lielākā cerība ir bezdarbnieki, kuri varētu katru dienu pa pāris stundām atnākt pievienoties,” teica protestētāju runasvīrs. Ideju akcijai viņš esot smēlies internetā.
Sarunas brīdī telšu pilsētiņā bija pulcējušies aptuveni trīsdesmit cilvēki – lielākā daļa no tiem bija jaunieši, kurus turp atvedis politikas pasniedzējs vadīt “praktisko nodarbību”. Viņš nevēlējās nosaukt savu vārdu vai skolu, no kuras nāk, jo nodarbība neesot saskaņota ar skolas vadību. Akcijas apmeklējums gan esot bijusi pašu skolēnu ideja. G.Gaiķēns, jautāts, vai šādu apmeklētāju ir daudz, atbildēja apstiprinoši. “Cauru dienu pavadu runājot. Cilvēki nāk un diskutē,” viņš teica.
Atgādinām, ka G.Gaiķēns, kurš iepretim valdības mājai badojas jau devīto dienu, bija vēstulē iesniedzis premjeram savas prasības. Tajā G.Gaiķēns pieprasīja paskaidrot, kā valdība apturēs bezdarba pieaugumu un kā radīs jaunas darba vietas. Viņš arī vaicāja, kādēļ valdība mākslīgi nerada jaunas darba vietas un aicināja ieivest Latvijā mažoritāro vēlēšanu likumu.
Turpretī premjera atbildes vēstulē bija uzskaitītas vairākas valsts atbalstītās programmas, kuru mērķis ir viecināt darba vietu rašanos, paskaidrots, ka mākslīgi jaunas darba vietas nevar radīt, lai nekropļotu konkurenci un norādīts, ka patlaban netiek izstrādāti Satversmes grozījumi mažoritārās vēlēšanu sistēmas ieviešanai.
(papildināta pirmā rindkopa)