Tomēr, kas attiecas uz elektroenerģijas tarifiem, ko saražo no biogāzes, te piemin tikai Dānijas datus – 5,6 santīmus par kilovatstundu (8 eirocenti/kWh). Taču attiecībā uz Eiropas valstu kopumu šī informācija ir maldīga.Patiesībā pamatotāk ir salīdzināt ar Vācijā esošajiem tarifiem elektroenerģijai, iegūtai no biogāzes sadedzināšanas. Šajā valstī darbojas jau vairāk nekā 4000 biogāzes ražotnes, ir attīstīts biogāzes ražotņu iekārtu un tehnoloģiju eksports uz vairākām pasaules valstīm (tajā skaitā arī MPS _Vecauce _biogāzes ražotnē uzstādītas firmas WELtec iekārtas).Vācijā 2008.gadā pieņemtajā Atjaunojamās enerģijas likumā (_Erneuerbare Energien Gesetz_) no atjaunojamiem energoresursiem ražotās elektroenerģijas iepirkšana notiek pēc vairākiem kritērijiem (sk. tabulu).Pirmkārt, vispirms garantētie iepirkšanas tarifi ir diferencēti atkarībā no uzstādītām elektrības jaudām, kur kā energonesēju izmanto biomasas dažādos veidus:1) līdz 150 kilovatiem ieskaitot – 11,67 centi/kWh;2) līdz 500 kilovatiem ieskaitot – 9,18 centi/kWh;3) līdz 5 megavatiem ieskaitot – 8,25 centi/kWh;4) līdz 20 megavatiem – 7,79 centi/kWh.Otrkārt, piemaksa - bonus tiek saņemts, ja elektroenerģija tiek saražota no sekojošām atjaunojamām izejvielām:
* pļavu, ganību un tīrumu pilnstiebru augu zaļās masas, izžuvušas vai skābbarības veidā,
* nepastrādāti sakņaugi, cukurbietes un lopbarības bietes, kartupeļu laksti un biešu lapas, graudi, salmi, dārzeņi, augļi, tad pirmās un otrās grupas biogāzes ražotnēm (līdz 500 kW elektriskās jaudas) vēl pieskaita klāt 7 centus par kilovatstundu, bet trešās grupas uzņēmumiem (no 500 kW līdz 5 MW) attiecīgi - 4 centus/kWh, kamēr ceturtās grupas uzņēmēji ar vislielākajām ražošanas jaudām nesaņem papildu pie minimālās apmaksas līmeņa.
Treškārt, biogāzes ražotnēm ar jaudu līdz 150 kW ir noteikts bonus iepērkamai elektroenerģijai 4 centi/kWh un ražotnēm ar jaudu līdz 500 kW – 1 cents/kWh, ja par substrātu ne mazāk kā 30 procentus no kopējā daudzuma (pēc tilpuma) izmanto mājlopu šķidrmēslus.
Papildus bonus tiek saņemts arī par elektroenerģijas ražošanu no augiem, kas iegūti izkopjot ainavu un ceļmalas. Tās apmērs ir divi centi/kWh biogāzes ražotnēm ar jaudu līdz 300 kW elektriskās jaudas.
Ceturtkārt, 1., 2., 3. un 4.grupas uzņēmumos, kuri no šiem energonesējiem ražo ne tikai elektroenerģiju, bet šīs iekārtas darbojas kā termoelektrostacijas, tas ir, koģenerācijas režīmā, reizē ražojot arī siltumu (saskaņā ar likumu: Kraft – Wärme – Kopplungsgesetz), vēl pieskaita trīs centus par katru kilovatstundu. Tas ir ar nolūku, lai biogāzes ražotņu īpašniekus vairāk motivētu ne tikai ražot un pārdot elektrību, bet arī uz ārieni piedāvāt siltumu, kopumā paaugstinot biogāzes izmantošanas rentabilitāti.
Piektkārt, piemaksa par saražotās elektroenerģijas kilovatstundu tiek saņemta arī par inovatīvām tehnoloģijām (tehnoloģijas bonus). Šīs inovatīvās tehnoloģijas prasības ir divās jomās: biogāzes apstrādē un pielietojamā tehnikā.
Biogāzes apstrādes jomā bonusu saņem tie biogāzes ražotāji, kuri biogāzi sagatavo līdz dabasgāzes kvalitātei un ievada koplietošanas dabasgāzes tīklā. Saņemamais bonus ir noteikts diferencēti atkarībā no biogāzes pārstrādes kapacitātes:
a) ar jaudu līdz 350 kubikmetriem apstrādājamās biogāzes (jēlgāzes) stundā – 2,0 centi par katru kilovatstundu,
b) ar jaudu līdz 700 kubikmetriem apstrādājamās biogāzes (jēlgāzes) stundā – 1,0 cents par kilovatstundu.
Inovatīvās tehnoloģijas bonus noteikts 2,0 centu apmērā par katru kilovatstundu elektroenerģijas. Izmantojamās inovatīvās tehnikas jomā priekšnosacījums ir, lai tiktu izmantota viena no modernām tehnoloģijām (organiskais Renkina cikls, Stirlinga motors, Kalina-Cycle iekārtas u.c.) un atbilstoši tiktu izmantots siltums vai elektriskais lietderības koeficients sasniegtu vismaz 45 procentus.
Sestkārt, emisijas ierobežošanas Bonusu saņem viena centa apmērā par kilovatstundu biogāzes ražotnēs ar uzstādīto elektrisko jaudu 500 kW ieskaitot. To saņem, ja ievēro gaisa tīrību, tas ir, formaldehīda robežvērtības.
Tātad maksimāli (1.grupas saimniecības) var saņemt 11,67 + 7 + 4 + 3 +1 = 26,67 centus par katru saražoto kilovatstundu elektroenerģijas (18,67 santīmi/kWh). Salīdzinot ar Latvijas Ekonomikas ministrijas jaunajiem paredzētajiem elektroenerģijas iepirkšanas tarifiem 12,96 – 15,23 san./kWh apmērā, kas saražota no biogāzes, ir par 18 procentiem zemāki nekā Vācijā. Paredzams, ka arī Latvijā biogāzes ražošanā galvenokārt tiks izmantotas vācu tehnoloģijas un izmaksas veidosies līdzīgi.
Vislielākos ieņēmumus Vācijā var iegūt, ja izmanto jaukto kalkulāciju (garantētā samaksa kombinācijā ar daudzveidīgo bonusu sistēmu) pie zemākām elektrisko iekārtu uzstādītajām jaudām. Veidojot biogāzes ražošanas motivācijas sistēmu, vispirms tiek veicināta tādu substrātu izmantošana, kuri lauksaimnieciskajā ražošanā rodas kā blakus produkcija – kūtsmēsli, laukaugu atliekas – biešu lapas, zāle un tamlīdzīgi. Arī veicinot tādu substrātu izmantošanu, kuri nelabvēlīgi ietekmē apkārtējo vidi (piemēram, mājlopu šķidrmēsli, notekūdeņi, organiskie atkritumi u.c.). Lielāku saimniecisko motivāciju piešķirot tādu substrātu izmantošanai, kuru izmaksas ir zemākas.
Par racionālu jāuzskata arī tas, ka elektroenerģijai, kura iegūta biogāzes ražotnēs, nav noteikti ierobežojoši apjomi-kvotas. Ir izteikta virzība uz decentralizāciju.
Izveidota vienkāršota un labi uzskatāma elektroenerģijas iepirkšanas shēma, kura apkopota iepriekšminētajā tabulā (atsakoties no formulām). Ar to tiek pasvītrots arī ilgtermiņa faktors - uz 20 gadiem (ar pakāpenisku degresējošu ievirzi). Tas spēcīgi motivē biogāzes ražotājus pielietot efektīvākas tehnoloģijas, lai samazinātu biogāzes un iegūtās elektroenerģijas un siltuma pašizmaksu.