Parex banka sūdzēs tiesā žurnālistu Lapsu

"Parex banka ir toleranta attiecībā uz viedokļa izteikšanu, izprotot, ka ne vienmēr šis viedoklis var būt bankai labvēlīgs. Tomēr Lato Lapsas gadījumā runa ir par neslavas celšanu, izplatot negatīvas ziņas, kuras nav pamatotas ar faktiem. Būtībā Lato Lapsa ar savām pret banku mērķtiecīgi vērstajām darbībām mums nav atstājis citu iespēju, kā vērsties pēc palīdzības tiesā," lēmumu vērsties tiesā skaidrojis Parex bankas valdes priekšsēdētājs Kriss Gviljams.

Ozoliņa-Tumanovska norāda, ka pēdējo mēnešu laikā Lapsa izplatījis ziņas par Parex banku, kuras bankas vērtējumā bijušas klaji nepatiesas, turklāt banku aizskāruši izteikumi, ka Parex bankas amatpersonas melo par Vernisāžas ēkas pārdošanas apstākļiem, ka Parex vadība ir atbrīvota no atbildības un cits. "Faktiski Lato Lapsa apsūdz bankas vadību prettiesisku darbību veikšanā, tādējādi nodarot būtisku kaitējumu bankas reputācijai," teikts bankas paziņojumā.

"Parex banka pilnībā apzinās, ka tās darbība valsts līdzekļu atgūšanā ir bijusi un būs žurnālistu sevišķas uzmanības lokā", kas esot likumsakarīgi, ņemot vērā lielo valsts sniegto finanšu atbalstu un sabiedrības interesi par līdzekļu atgūšanu. Banka apgalvo, ka ir atvērta jebkuriem žurnālistu jautājumiem. Izņēmumi esot tikai Kredītiestāžu likumā noteiktie gadījumi, kad informācija, aizstāvot un respektējot klientu intereses, ir konfidenciāla. Laikā no Parex bankas sadalīšanas Lapsa bijis vienīgais žurnālists, kurš izteicis pretenzijas saistībā ar bankas atbildēm uz sniegtajiem pieprasījumiem.

"Lai arī kādi būtu Lato Lapsas motīvi, Parex bankai ir būtisks šo darbību tiesiskais izvērtējums, ziņu atsaukšana un atvainošanās par neslavas celšanu un nodarīto reputācijas aizskārumu. Iesniegumā atlīdzība netiek prasīta," norādījis Gviljams.

Lapsa sacīja, ka ar patiesu interesi gaidīs prasību un cer, ka "tajā būs vairāk faktu nekā līdzšinējos bankas paziņojumos".

"Kamēr prasība pastāv tikai publiskos izteikumos, varu teikt vienīgi to, ka Parex bankas reputācijai - ja par tādu vispār var runāt - vislielāko kaitējumu neapšaubāmi nodara slepena aktīvu izpārdošana un absolūts caurskatāmības trūkums tās darbībā, par ko jau vairākās publikācijās informējis portāls "pietiek.com"," norāda Lapsa.

"Pieļauju, ka Parex pašreizējā vadība, izpaliekot nopietnai valsts kontrolei pār banku, ir aizmirsusies savā visatļautībā un iedomājoties sevi [Valērija] Kargina un [Viktora] Krasovicka ādā, neņemot vērā, ka tā apsaimnieko Latvijas valsts - tātad mūsu visu - īpašumu, par ko ikviens Latvijas nodokļu maksātājs jau vienreiz ir tik dārgi samaksājis. Personiski man ir nepatīkami skatīties, kā šis īpašums, kā izskatās, tiek "pa lēto" izpārdots vēlreiz - protams, atkal uz mūsu visu rēķina," norādīja Lapsa.

Pēdējās publikācijas par Parex banku Lapsas veidotajā portālā pietiek.com bijušas 14.janvārī, kad portāls ziņoja, ka valdība slepeni atbrīvo Parex vadību no atbildības, un 17.janvārī, kad portāls rakstīja, ka Vernisāžas darījumā Parex varētu būt zaudējusi līdz 3 miljoniem latu.

Publikācijā par Parex bankas vadības atbrīvošanu no atbildības vēstīts, ka Valda Dombrovska (V) vadītā valdība slēgtā sēdē nolēmusi, ka pašreizējie AS Parex banka valdes un padomes locekļi nebūs atbildīgi par viņu pieņemtajiem lēmumiem ne tikai par līdzšinējo laika posmu kopš bankas sadalīšanas, bet arī turpmāk.

Portāls arī rakstīja, ka aktīvi, kā to ir apliecinājusi bankas vadība ar Gviljamu priekšgalā, tiekot pārdoti nevis atklātās izsolēs, bet gan speciāli atlasot iespējamos pircējus un tiem bankas īpašumus piedāvājot par pašas kredītiestādes darbinieku noteiktām cenām. Banka neatklāj ne tikai piedāvātos īpašumus un to cenas, bet arī to, vai vispār pastāv kādas skaidras procedūras pārdošanas cenu noteikšanai un kas tieši tās nosaka.

Savukārt publikācijā par darījumiem ar Vernisāžas kompleksu un vēl diviem īpašumiem, kuros Parex banka pērn varētu būt zaudējusi līdz pat trim miljoniem latu, portāls saskatīja pretrunas starp bankas oficiāli sniegto informāciju, kurā teikts, ka darījums noticis starp diviem klientiem, maksātspējīgam investoram pārņemot maksātspējas grūtībās nonākuša klienta saistības, pilnā apjomā saglabājot Parex bankai hipotekāro nodrošinājumu un zemesgrāmatu informāciju, kas "viennozīmīgi rāda: oficiāli Vernisāžas komplekss jau kopš 2001. gada bijis nevis kāda Parex bankas kredītņēmēja, bet gan pašas bankas īpašumā, - 2001.gadā tā kompleksu no SIA "Raimonda Paula muzikālais centrs Vernisāža" iegādājusies par 3,804 miljoniem latu".

Tieši par šādu pašu summu, kā rāda zemesgrāmata, pagājušā gada 11. maijā nevis kāds bankas kredītņēmējs, bet gan pati Parex banka šo īpašumu pārdevusi SIA Smilšu Īpašumi, kuras dalībnieki ir piecas Latvijā un Panamā reģistrētas kompānijas, kuru īpašnieku daļa nav zināmi. Zemesgrāmata rāda, ka banka nevis ko ieguvusi, bet drīzāk zaudējusi: Parex aizdevums īpašuma iegādei bijis nevis mazāks par pirkuma summu, bet tieši otrādi - par aptuveni 400 000 latu lielāks