Partijas kopumā apmierina JV piedāvātās atbildības jomas

Informējot par savu piedāvājumu, Ministru prezidenta amata kandidāts Krišjānis Kariņš (JV) pirmdien žurnālistiem skaidroja, ka JV varētu vadīt arī Finanšu ministriju (FM) un Ārlietu ministriju.

Attīstībai/Par! (AP) piedāvāts uzņemties aizsardzības ministra, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra, kā arī veselības ministra amatus.

Jaunā konservatīvā partija (JKP) varētu vadīt Tieslietu ministriju (TM), Satiksmes ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju, bet partiju apvienībai KPV LV piedāvāta Iekšlietu, Ekonomikas un Labklājības ministrija.

Savukārt Nacionālā apvienība Visu Latvijai! -Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) varētu būt atbildīga par Kultūras ministriju, Zemkopības ministriju, kā arī partija varētu izvirzīt īpašo uzdevumu ministru demogrāfijas jautājumos.

Kariņš līdz trešdienai grib gūt pilnīgu skaidrību par to, vai partijas piekrīt viņa piedāvātajam jomu sadalījumam, kā arī par konkrētiem ministru amatu kandidātiem. Ja Kariņš saņems no partijām atbalstu, tad viņš vērsīsies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu nominēt viņu premjera amatam.

Politiķis uzsvēra, ka, viņaprāt, valdībā būtu jāstrādā sešām partijām, proti, arī Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS). Tomēr, ja par to nav iespējams vienoties, Kariņš par labāku uzskata modeli, kur valdībā strādā jaunievēlētie politiskie spēki - JKP, AP un arī KPV LV.

Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars aģentūrai LETA sacīja, ka JV piedāvājums par atbildības jomu sadalījumu ir līdzsvarots, tomēr VL-TB/LNNK jaunajā valdībā vēlētos turpināt vadīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM). Politiķis pauda, ka piedāvātais amatu sadalījums ir labs pamats turpināt sarunas, bet Nacionālā apvienība gribētu pārrunāt jautājumu par VARAM un Zemkopības ministrijas (ZM) vadību.

Taujāts, vai tas nozīmē, ka nacionālā apvienība būtu gatava atteikties no ZM vadības par labu VARAM, Dzintars pauda, ka jābūt nopietnai argumentācijai, lai mainītu atbildību par kādu ministriju.

Arī JKP uzskata, ka JV piedāvājumā par atbildības jomu sadalījumu vēl ir detaļas, par kurām jādiskutē, tomēr kopumā virziens ir atbalstāms, izriet no parijas līdera Jāņa Bordāna teiktā aģentūrai LETA. Ko tieši JKP vēlētos mainīt piedāvātajā jomu sadalījumā, Bordāns neatklāja, norādot, ka vispirms to apspriedīs ar Kariņu. Precīzu tikšanās laiku Bordāns vēl nevarēja nosaukt.

"Protams, ka ir pārrunājami jautājumi, bet neredzam šķēršļus veiksmīgam sarunu noslēgumam," sacīja Bordāns.

Atbalstu JV piedāvājumam pauž AP. Partiju apvienības līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts aģentūrai LETA teica, ka AP atbalsta izteikto piedāvājumu par atbildības jomu sadalījumu topošajā valdībā, jo pašlaik ir "nepieciešama piekāpšanās no visiem".

Politiķis pauda nožēlu, ka apvienībai nav iespējams vadīt Finanšu ministriju, bet reizē AP saprotot, ka ir nepieciešama piekāpšanās no visiem, lai Ziemassvētkos valdības projekts būtu gatavs un Kariņš būtu saņēmis nomināciju premjera amatam no Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa.

AP premjera kandidāta piedāvājumu kopumā uzskata par sabalansētu un dzīvotspējīgu. Pavļuts apliecināja, ka politiskais spēks neiebildīs Kariņa izteiktajam piedāvājumam.

Savukārt KPV LV frakcija lēmusi, ka konceptuāli atbalsta piedāvāto atbildības jomu sadalījumu. KPV LV līderis Artuss Kaimiņš aģentūrai LETA norādīja, ka tas "varbūt ir pieticīgs piedāvājums" KPV LV, tomēr politiskais spēks negrib likt šķēršļus tālākajam procesam, piemēram, Kariņa virzībai uz nominācijas saņemšanu no Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa.

Vaicāts, vai tas ir galīgais KPV LV lēmums, politiķis norādīja, ka reizē ir jāsaprot, kāds ir valdības darba plāns. Kaimiņš norādīja, ka pagaidām nav zināms, kādas personālijas ministru amatiem būs no citām partijām, tāpat pagaidām arī KPV LV savus pretendentus uz piedāvātajiem amatiem neplāno nosaukt.

Savukārt ārpus piedāvātā modeļa palikusī ZZS sola būt spēcīga opozīcija un prognozē vairākas valdības šajā Saeimas sasaukumā. Katra partija, startējot vēlēšanās, ir gatava strādāt gan koalīcijā, gan opozīcijā, teica ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, komentējot Kariņa piedāvājumu veidot valdību bez ZZS. Ja Kariņa valdība tiks apstiprināta, tad ZZS strādās opozīcijā un sekos līdzi daudzu priekšvēlēšanu solījumu īstenošanai, norādīja Krauze, piebilstot, ka jau tagad var redzēt, ka daži no solījumiem nav izpildāmi.

Pagaidām ZZS nav iecerējusi tikties ar Kariņu, lai pārrunātu šo viņa lēmumu.