2008.gads SAB pretizlūkošanai iezīmējās ar jauniem izaicinājumiem, kas kļuva aktuāli pēc Latvijas pievienošanās Šengenas zonai 2007.gada decembrī. Ārpus NATO un Eiropas Savienības esošu valstu izlūkdienestu virsnieki ar diplomātiskajām pasēm Šengenas zonas ietvaros pārvietojas bez kontroles un reģistrācijas. Lai kompensētu pārvietošanās kontroles trūkumu Šengenas valstu iekšienē, SAB ir ieviesis papildus valstī iebraukušo personu kontroles mehānismus, pilnveidojot sadarbību ar valsts Robežsardzi, Ārlietu ministriju un partnerdienestiem ārvalstīs. Turklāt kopš pievienošanās Šengenas zonai, SAB ir kļuvis pieejams arī Šengenas valstu kopējais "melnais saraksts".
Pretizlūkošanas darba gaitā SAB ir noskaidrojis šādas galvenās ārvalstu izlūkdienestu interešu jomas Latvijā – vispārējā politiskā un ekonomiskā situācija Latvijā, valsts augstāko amatpersonu aktivitātes, dienas kārtība un nostādnes ārvalstu izlūkdienestu mītnes zemēm nozīmīgos jautājumos, kā arī Latvijas darbība NATO un Latvijas militārtehniskais nodrošinājums.
SAB konstatējis, ka ārvalstu izlūkdienestu darbinieki interešu jomās iegūst ne vien publiski pieejamu neklasificētu informāciju no plašsaziņas līdzekļiem, publiskām konferencēm un semināriem, bet arī izmanto informācijas avotus un kontaktpersonas, ievērojot stingru piesardzību un konspirāciju. Turklāt SAB ir noskaidrojis, ka viens no Latvijā esošajiem ārvalstu izlūkiem prot latviešu valodu, tādējādi paplašinot pieejamo informācijas avotu loku.
SAB pretizlūkošana ir apzinājusi Latvijā darbojošos ārvalstu izlūkdienestu virsnieku skaitu. Realizēto pretizlūkošanas pasākumu rezultātā, SAB ir būtiski samazinājis ārvalstu specdienestu rezidentūru apjomu. Jau vairākus gadus kadru trūkums apgrūtina nedraudzīgo valstu specdienestu darbu Latvijā. Ārvalstu izlūka darbības negaidīta pārtraukšana būtiski kavē visas rezidentūras darbu. Gadījumos, kad virsnieks tiek izraidīts vai viņam netiek pagarināta vīza, paiet samērā ilgs laiks, kamēr dienesta vadība piemeklē un sagatavo citu darbinieku.
Birojs atgādina, ka 2008.gada
21.janvārī Ārlietu ministrija par persona non grata
pasludināja Krievijas Federācijas vēstniecības Latvijā 2.sekretāru
vicekonsulu Aleksandru Rogožinu. "Šāds lēmums tika pieņemts,
pamatojoties uz SAB pretizlūkošanas operācijas rezultātā iegūtiem
pārliecinošiem un neapstrīdamiem dokumentāliem pierādījumiem par minētā
Krievijas Federācijas vēstniecības diplomāta darbībām, kas viennozīmīgi
nav savienojamas ar diplomātiskā darbinieka pienākumiem, tādējādi
pārkāpjot Vīnes konvenciju un radot draudus Latvijas nacionālajai
drošībai," raksta SAB savā 2008. gada darbības pārskatā.