"Viedokļi ir radikāli pretēji," pēc sanāksmes Valsts prezidenta kancelejā, kurā eksperti vērtēja Saeimas pagājušajā nedēļā pieņemtos Imigrācijas likuma grozījumus, žurnālistiem sacīja "Jaunā laika" (JL) Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, gan piebilstot, ka lielais vairums pie kancelejā galda sēdošo bija par to, lai attiecīgie grozījumi likumā tiktu izsludināti.
Zaķis piekrita, ka liela daļa emociju, kas virmo ap šiem grozījumi, ir priekšvēlēšanu gaisotnē.
JL uzskata, ka normai par īpašuma pārdošanu ārvalstniekam, kas būtu par iemeslu, lai viņš Latvijā saņemtu patstāvīgu uzturēšanās atļauju, nav īsti objektīva pamata. Latvijas iedzīvotājiem ir izdevīgi, ka nekustamā īpašuma tirgus ir tāds, kāds tas veidojies no iekšējiem faktoriem, nevis "uzdzīts kosmiskā līmenī no ārvalstnieku naudas".
Zaķim šķiet, ka nekustamo īpašumu uzņēmēji un banku sektors negrib atzīt, ka viņi ir pamatīgi kļūdījušies pēdējo gadu laikā. "Par visām varītēm cenšas panākt, ka nauda atkal sagāžas no nekurienes, bet atgriezties vēlreiz pie nekustamā īpašuma burbuļa kā ekonomikas glābiņa būtu tuvredzīgi un nav atbalstāmi. Tas ir vienīgais iemesls, kāpēc mēs šos grozījumus neatbalstām".
Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons pastāstīja, ka šajā situācijā ap likuma grozījumiem nebūtisks jautājums ir pārspīlēti politizēts. "Ļoti bieži kādas problēmas risināšanā mēs meklējam kādu superpaņēmienu vai superinstrumentu, kuru izmantojot visas problēmas atrisinātos," viņš teica.
Problēmu risināšanai, pēc Tverijona domām, jābūt kompleksai, kur jāiesaista vairāki instrumenti, un kopējo efektu var dot saskaņota šo instrumentu darbība.
Termiņuzturēšanās atļauju piešķiršana var veicināt ekonomikas atlabšanu, taču tas neradīšot revolūciju vai neizglābšot ekonomiku. Tīri pragmatiski tas var dot ieguldījumu un papildu naudas ieplūšanu nekustamo īpašumu tirgū un var būt par labu ekonomikai, "tomēr netaisot no tā kaut kādu lielu atklājumu, kurš kā burvju nūjiņa atrisinās visas problēmas", viņš sacīja.
"Šādu pozīciju mēs arī šodien sakām pretrunā tam, ka daļa deputātu zīmē briesmu stāstus par to, ka Latvija tiks okupēta," klāstīja Tverijons.
Valsts prezidents ir saņēmis triju politisko frakciju - "Jaunā laika", Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un "Pilsoniskās savienības" - priekšsēdētāju un deputāta Staņislava Šķestera parakstītu vēstuli, kā arī Eiropas Parlamenta deputātes Ineses Vaideres un partijas "Visu Latvijai!" vēstules ar lūgumu neizsludināt šo likumu.
Uz tikšanos ar Valsts prezidenta padomniekiem trešdien bija aicināti politisko spēku pārstāvji, ekonomikas ministrs un dažādi ar ekonomikas jomu saistīto organizāciju pārstāvji.
Saeima 4.martā ar nelielu balsu pārsvaru pieņēma jau iepriekš pretrunīgas atsauksmes guvušos Imigrācijas likuma grozījumus, kas paredz iespēju ārvalstu investoriem pret noteikta apmēra ieguldījumiem Latvijas uzņēmumos, kredītiestādēs un nekustamo īpašumu sektorā pretendēt uz terminētajām uzturēšanās atļaujām.
Par likumprojektu balsoja 48 deputāti, savukārt pret bija 42 tautas kalpi.