Rinkēvičs trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) žurnālistiem sacīja, ka ārlietu ministra amata kandidāti pietiekami labi pazīst no laika, kad viņš ieņēma ministra amatu un vēl pirms tam, tāpēc pirms balsojuma Saeimā neplāno tikšanos ar Braži.
"Uzskatu Bražes kandidatūru par piemērotu. Ja Saeima piektdien izteikts uzticību Bražei, tad tuvākajā laikā mēs tiksimies, lai runātu par konkrētiem darbiem. Lēmums ir Saeimas rokās. Kopumā es paužu atbalstu šai kandidatūrai," sacīja Valsts prezidents.
Taujāts, vai prezidents nesaskata potenciālu problēmu faktā, ka Braže pagaidām nepieder nevienam politiskajam spēkam, Rinkēvičs uzsvēra, ka atbilstoši Satversmei Ministru kabinetu veido premjers un viņa aicinātie ministri. Satversme nenosaka, ka kandidātam jābūt partijā.
"Mums vienmēr ir daudz diskusiju par to, ka ministriem ir jāsaņem arī zināms vēlētāju atbalsts Saeimas vēlēšanās, vai arī kādās citās vēlēšanās. Jautājumu, kā veidot savu Ministru kabinetu, es atstāju premjeres ziņā," teica Valsts prezidents.
Rinkēvičs atgādināja savu pozīciju, ka pēc Krišjāņa Kariņa (JV) atkāpšanās no ārlietu ministra amata nepieciešams pēc iespējas ātrāk atrast atbilstošu ministra kandidātu.
"Ja Saeima atbalstīs Braži, es viņai vēlu veiksmi darbā. Mums būs cieša sadarbība daudzu jautājumu risināšanā, kā tas parasti notiek starp prezidentu, Ministru prezidentu, ārlietu un aizsardzības ministriem. Kā veidot savu politisko vai profesionālo karjeru, jāizlemj kandidātam atbilstoši saviem priekšstatiem," sacīja Valsts prezidents.
Siliņa norādīja, ka šīs nedēļas labā ziņā ir spēcīga ārlietu ministra amata kandidātes izraudzīšanās. Viņa akcentēja, ka līdz šim nav dzirdējusi, ka tiktu apšaubīta Bražes profesionalitāte. Ministru prezidente sagaida pozitīvu balsojumu Saeimā, lai Braže varētu stāties amatā un jau nākamajā nedēļā aktīvi sākt darbu.
Kā ziņots, Saeima par diplomātes Bražes apstiprināšanu ārlietu ministres amatā plāno lemt piektdien, 19.aprīlī.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pēc vairāku nedēļu politiskajām konsultācijām "Jaunās vienotības" iekšienē ārlietu ministra amatam ir nolēma virzīt diplomāti Braži.
Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece Braže ārlietu dienestā ieņēmusi dažādus amatus, tostarp bijusi Latvijas vēstniece vairākās valstīs. Pirms kļūšanas par īpašo uzdevumu vēstnieci 2023.gada vasarā, viņa kopš 2020.gada maija bija NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos.
Braže neoficiāli tika minēta kā ticamākā kandidāte šim amatam jau uzreiz pēc tam, kad par atkāpšanos no amata paziņoja līdzšinējais ministrs Krišjānis Kariņš (JV). Ārlietu ministra amats kļuvis vakants pēc tam, kad to pēc privāto lidojumu skandāla atstāja bijušais premjers Kariņš.
Koalīcijas partijas konceptuāli ir izteikušas atbalstu diplomātes Bražes kandidatūrai ārlietu ministra amatam.
Braže pašlaik ir bezpartejiska, bet "Vienotība" ir uzaicinājusi viņu iestāties partijā.