Pieprasījumu parakstījuši deputāti no visām opozīcijas frakcijām.
Par pieprasījumu nobalsoja 41, pret 51 deputāts, viens atturējās.
Pieprasījuma autori norāda, ka tautas skaitīšana ir valsts mēroga pasākums un desmitgades nozīmīgākais statistikas projekts, kurā tiks iegūta informācija par visiem Latvijas iedzīvotājiem, norādīts pieprasījumā. Ministru kabinets tautas skaitīšanas sagatavošanai ir atvēlējis nozīmīgus līdzekļus - gandrīz sešus miljonus latu, kas ir trīs reizes vairāk nekā iepriekšējai tautas skaitīšanai, kas norisinājās 2000.gadā.
Kaut arī ekonomikas ministram Kamparam un viņa vadītajiem ierēdņiem bija pietiekami laika un resursu, lai nopietni sagatavotos tautas skaitīšanai, tostarp atrastu piemērotākos risinājumus personas datu aizsardzībai, jau pirmajās tautas skaitīšanas dienās ir atklājušās būtiskas problēmas - iedzīvotājiem, kas tautas skaitīšanai autorizējušies, izmantojot pases datus, nav nodrošināta personas datu drošība, kritizē opozīcija.
Deputāti vēlas zināt, kāda ir Kampara vadītas ministrijas atbildība par sagatavošanos tautas skaitīšanai, tostarp izvēloties piemērotākos tehniskos risinājumus. Deputātus interesē, kā tieši ekonomikas ministrs ir iesaistījies nozīmīgā statistikas projekta sagatavošanā un pārraudzībā.
Opozīcija arī prasa ministru skaidrot, kura institūcija ir atbildīga par drošības pasākumu izstrādi un nodrošināšanu, lai iedzīvotāju personas dati tiktu pienācīgi aizsargāti un netiktu izpausti trešajām personām. Tāpat deputātiem ir būtiski noskaidrot, vai pirms tautas skaitīšanas sākšanas ir veiktas pārbaudes, lai pārliecinātos par tehnisko risinājumu atbilstību, tostarp personas datu pienācīgu aizsardzību.
Deputātus arī māc šaubas, vai, samazinot personu loku, kas varēs piedalīties tautas skaitīšanā ar interneta starpniecību - tikai personas ar atsevišķu kredītiestāžu internetbankas identifikatoriem un elektronisko parakstu -, nepalielināsies kopējās tautas skaitīšanas izmaksas, jo vairāk iedzīvotāju tautas skaitītājiem būs jāapmeklē dzīvesvietās.
Kampars Pieprasījumu komisijas deputātiem apgalvoja, ka fakts, ka tautas skaitīšanā internetā ziņas par sevi ir snieguši vairāk nekā 650 000 cilvēku, kas ir apmēram trešā daļa no iedzīvotāju kopskaita, ir Latvijas "veiksmes stāsts", jo Eiropā par labu atzīst rezultātu, ja tautas skaitīšanā internetā piedalās 15% aptaujājamo.
Latvijā ir zemākās tautas skaitīšanas izmaksas Baltijā. Igaunijā tautas skaitīšanā uz vienu aptaujājamo tērē desmit latus, Lietuvā - trīs latus, Latvijā - mazāk par trim latiem.
Gan Kampars, gan Centrālās statistikas pārvaldes vadītāja Aija Žīgure deputātiem apliecināja, ka autorizēšanās internetā ar pases datiem un personas kodu nav apdraudējusi datu drošību. Vairāki desmiti saskaitīto pēc presē saceltās ažiotāžas esot vērsušies CSP un pārliecinājušies, ka neviens cits viņu anketās sniegtās ziņas nav mainījis.
Kampars piebilda, ka Latvijā ir četras datubāzes, kurām var piekļūt, norādot pases datus un personas kodu. Šāda metode esot veiksmīgi izmantota, piemēram, tautas skaitīšanā Bulgārijā un Lietuvā, kur tā tikusi lietota arī, balsojot pašvaldību vēlēšanās.
Deputāts Ingmārs Čaklais (V) rosināja likumdevējus parūpēties, lai no iedzīvotājiem netiktu bieži vien bez vajadzības prasītas pases kopijas un nebūtu jānorāda personas kods.