"Latvija investīciju, ārpolitiska atbalsta un drošības ziņā ir daudz saņēmusi no Eiropas Savienības. Tagad mūsu valsts pienākums ir sniegt labāko iespējamo ieguldījumu Eiropas Savienības darbā - šajā gadījumā tā ir profesionālākā kandidāta izvirzīšana eirokomisāra amatam. Par Valda Dombrovska kā iespējamā eirokomisāra augsto profesionalitāti un spējām vislabāk liecina viņa darbs Ministru prezidenta amatā kopš 2009.gada, kad Latvijai izdevās pārvarēt finanšu un ekonomikas krīzi un pievienoties eirozonai,” ceturtdien uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica (Vienotība) komisijai uzklausot Dombrovski kā iespējamo Latvijas pārstāvi Eiropas Komisijas (EK) jaunajā sastāvā.
EK veidošanas procesā ir vairāki nerakstīti kritēriji komisāra amata kandidātiem, uz kuriem sarunu laikā rūpīgi skatās arī Eiropas Parlaments (EP). To starpā ir profesionālā kompetence, laba reputācija, svešvalodu prasmes un specifiskas zināšanas Eiropas Savienības (ES) lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī pieredze un demokrātiskā leģitimitāte, kuru Dombrovskis ieguvis, nupat aizvadītajās EP vēlēšanās ar pārliecinošu Latvijas sabiedrības atbalstu, sacīja komisijas priekšsēdētāja.
Arī EP iepriekš aicinājis dalībvalstis virzīt kandidātus no EP ievēlēto deputātu vidus.
Eiropas lietu komisijas deputāti, iztaujājot Dombrovski, interesējās par viņa redzējumu vairākos jautājumos, tostarp ES federalizāciju un attieksmi pret ES līgumu grozījumiem, kā arī ieilgušo diskusiju par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību Baltijā.
Paužot savu redzējumu par EK veicamajiem darbiem nākamajos piecos gadus, Dombrovskis uzsvēra – atšķirībā no Latvijas, Eiropa tikai patlaban ir uz finanšu un ekonomikas krīzes pārvarēšanas sliekšņa, tāpēc turpmākajos gados ir jākoncentrējas uz ES ekonomikas ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanu un jaunu darbavietu radīšanu. Ilgtspējīgas izaugsmes atslēga ir konkurētspēja, un pie tās ir jāstrādā, tostarp stiprinot ES iekšējo tirgu. Tāpat ir jāveicina starptautiskā tirdzniecība, kas ietver arī virzīšanos uz priekšu ar ES brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanu ar ASV un Japānu. ES ekonomikas konkurētspējas kontekstā Dombrovskis minēja arī ieguldījumu paaugstināšanu zinātnē un inovācijās, kā arī digitālā tirgus potenciāla izmantošanu.
Dombrovskis arī akcentēja, ka ES ir jāņem vērā situācijas Ukrainā sniegtās mācības un jāstrādā pie kopējās ārējās un drošības politikas stiprināšanas.
Ārlietu ministrijas pārstāve, informējot par nākamajiem soļiem šajā procesā, sacīja – vispirms Eiropadomei ir jāizvirza jaunais EK prezidents, ņemot vērā EP vēlēšanu rezultātus. Jauno EK prezidentu apstiprina EP. EK prezidents no dalībvalstu virzītajiem kandidātiem veido un apstiprināšanai EP virza jauno EK sastāvu jeb komisāru kolēģiju. Lēmums par jauno EK kolēģiju tiek pieņemts kopumā, nevis atsevišķi par katru kandidātu.
Sēdes noslēgumā Kalniņa-Lukaševica vēlēja Latvijai Dombrovska personā iegūt ietekmīgu komisāra portfeli finanšu un ekonomikas jomā, un akcentēja, ka sēdē neizskanēja kritika par Dombrovska kompetenci.
Pašreizējās EK pilnvaru termiņš ir līdz 31.oktobrim. Jaunas EK neapstiprināšanas gadījumā tas var tikt pagarināts.