"Ir vai nav diskriminējoši, ka pabalstu varētu saņemt tikai strādājošie vecāki, protams, varētu lemt Satversmes tiesa. Jāuzsver, ka saskaņošanas procesā Labklājības ministrijas juristi un Tieslietu ministrija ir vienojušies par iespējami optimālāko un tiesiskāko šī brīža situācijas risinājumu - tiks iekļauts pārejas noteikums par 306 dienu periodu, pēc kura ir piemērojami attiecīgie tiesību akti," teic M. Segliņš. Viņš norāda, ka grozījumu anotācijās tiks izvērtēta to ietekme uz sabiedrību un tautsaimniecību, kā arī pamatots šāds ierobežojums attiecībā pret vienu personu grupu, pretstatā sabiedrībai kopumā.
Bijušais Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Aivars Endziņš uzskata, ka valdības iecere vecāku pabalstu maksāt tikai nestrādājošiem vecākiem būtu diskriminējoša. Intervijā Latvijas Radio viņš šo cilvēku iespējas uzvarēt valsti ST prognozē kā ļoti lielas. Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) gan šorīt intervijā LNT raidījumā 900 sekundes bija pārliecināts, ka sūdzēties ST vecākiem nebūs pamata.
Viņš norādīja, ka ST ir bijusi pieredze ar sūdzībām par vecāku pabalstiem. “Tās māmiņas, kuras nepārtrauks darba tiesiskās attiecības un savienos bērna kopšanu ar darbu, viņas būs diskriminētas. Un viņas arī var vērsties Satversmes tiesā,” norādīja A. Endziņš. Vērtējot šādu sūdzību izredzes uzvarēt, viņš teica, ka ST tiesu prakse parāda, ka “izredzes ir ļoti lielas, lai viņas uzvarētu valsti”.
Jau vēstīts, ka tā sauktajām māmiņu algām griesti tomēr netiks noteikti, taču tās varēs saņemt tikai nestrādājoši vecāki, pirmdien vienojās valdošās koalīcijas partneri. Vecāku pabalstu izmaksā turklāt iecerēts paredzēt pārejas periodu līdz 2010.gada 3.maijam.
"Ja tiks ieviests pārejas periods, nosacīti var runāt, ka tiesiskās paļāvības princips tiek ievērots, taču demogrāfijā jau kur tie gadi, kad ceļ trauksmi par dabiskā pieauguma neesamību, cilvēku emigrāciju. Galu galā valsts ir stipra tad, ja tai ir pietiekami daudz iedzīvotāju,” uzskata A. Endziņš.
Viņš gan norāda, ka valstī ir krīze un valstij ir naudas, tik, cik tai ir. Tomēr Satversmē ārkārtas stāvokli var izsludināt tikai situācijā, kad ir apdraudēta valsts drošība, bet nepastāv nekāda tiesiskā regulējuma attiecībā pret ekonomiskās krīzes situācijām. Tāpēc ST varētu apmierināt sūdzības par tiesiskās paļāvības principu neievērošanu.
Savukārt labklājības ministrs šorīt norādīja, ka pēc koalīcijas vienošanās par pārejas periodu vecākiem vairs nebūs pamata vērsties ST. Pārejas perioda ieviešana saistāma ar bažām par iespējamo tiesvedību ST. Sociālās sfērā visi samazinājumi, kas ir bijuši, Satversmes tiesā ir atsaukušies daudz dārgāk. Tāpēc valdība izsvērti domāja par to kā šos samazinājumus pareizāk veikt, ievērojot tiesiskās paļāvības principus, nosakot, ka attiecīgās izmaiņas stāsies spēkā pēc 306 dienām," norādīja U. Augulis.
(papildināta ar pirmajām divām rindkopām)