Dažas pašvaldības ir samazinājušas mērķdotāciju, līdz ar to skolotāji saņēmuši mazāku atalgojumu. Pēc premjerministres vārdiem, tas esot risināms jautājums starp pašvaldībām un Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), bet valsts no savas puses esot izpildījusi visus solījumus.
Siliņa atzīmēja, ka vēl ir jāsagaida IZM, Finanšu ministrijas un Valsts kontroles izvērtējums, kādēļ dažās pašvaldībās ir radusies tāda situācija.
Pašvaldībām nevajadzētu būt ieinteresētām maksāt mazāk pedagogiem, teica premjerministre, pieļaujot, ka varbūt radušies kādi mērķdotāciju pārrēķini. Valsts nevarot piespiest pašvaldību maksāt vairāk, uzsvēra Siliņa.
Patlaban pašvaldības slēdz darba līgumus ar skolām. Ministru prezidente akcentēja, ka valdība gaida jauno skolu finansēšanas modeli. Paredzēts, ka IZM jauno modeli iesniegs valdībā līdz gada beigām.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) pauda, ka šis jautājums ir ļoti individuāls, kas skar tikai 400 pedagogus jeb 2%, jo vairāk nekā 25000 pedagogi esot saņēmuši lielāku atalgojumu. Ministra ieskatā, atbildes uz to, kādēļ samazinājies atalgojums var rast pašvaldībā.
Kā ziņots, LIZDA iepriekš aģentūrai LETA pauda, ka vairākās pašvaldībās ar valsts izmaksāto mērķdotāciju šomēnes nepietiek pedagogu atalgojuma pieauguma nodrošināšanai un slodžu balansēšanas ieviešanai.
LIZDA uzsver, ka pēc vienošanās par pedagogu algu grafiku un slodžu balansēšanu Izglītības un zinātnes ministrija vairākkārt uzsvērusi, ka ar ieplānoto finansējumu pietiks visiem apsolītajiem mērķiem. Savukārt izglītības ministre uzsvērusi pašvaldību nozīmi mērķdotācijas sadalē izglītības iestādēm.
Valdība 21.aprīlī apstiprināja IZM iesniegtos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz, ka no šī gada 1.septembra pedagogiem, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogus, zemākā stundas likme būs 8,50 eiro.
Savukārt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu zemākā darba algas likme no 1.septembra ir 1240 eiro jeb par 15,8% vairāk nekā pagājušajā mācību gadā. Pašreizējais pedagogu algas palielināšanas grafiks paredz nevienlīdzības mazināšanu starp pirmsskolas un vispārējās izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, kas radusies atšķirīgo slodžu dēļ - pirmsskolas izglītības pedagogu slodze ir 40 darba stundas nedēļā, savukārt pārējiem pedagogiem no 1.septembra noteiktā darba slodze ir 36 darba stundas nedēļā.
Kopumā zemākās darba samaksas paaugstināšanai un slodžu sabalansēšanai piešķirti 98 miljoni eiro. No tiem 20 miljoni piešķirti septembrī.
Atbilstoši ministrijas rīcībā esošiem datiem, zemākā noteiktā darba samaksas likme 8,50 eiro ir noteikta 35% izglītības iestāžu. 41,6% izglītības iestāžu darba samaksas likme noteikta 8,50 līdz 10 eiro, bet 18,5% izglītības iestāžu - 10 līdz 11,50 eiro. Darba samaksas likme lielāka par 11,50 eiro noteikta 4,7% izglītības iestāžu.
Vidējā vienas stundas likme valstī ir 9,63 eiro, un vidējā algas likme bez piemaksām skolotājam - 1392,59 eiro. Savukārt ar piemaksām pedagogi saņem vidēji 1478,99 eiro. IZM Izglītības departamenta Edītes Kanaviņas ieskatā, piemaksām ir novirzīts "pietiekami liels finansējums", lai saglabātu slodzes sadalījumu - 35% citiem pienākumiem, bet 65% kontaktstundām.