Latvijas Televīzija Šleseru iztaujāja konferencē Baltijas forums pirms vairākām nedēļām, un ekspolitiķis noliedza savu saistību ar partijas KPV LV kampaņu, tostarp laikrakstā Dienas Bizness publicētajiem viedokļrakstiem, kuros pēcvēlēšanu laikā vairākkārt kā labākā izvēle premjera postenim tika minēts tieši Aldis Gobzems.
Vaicāts, vai nestāvēja aiz KPV LV vēlēšanu kampaņas, Šlesers atbild: "Nē, nestāvēju." Viņš sarunā ar de facto neatklāja, ko labprāt redzētu par valdības vadītāju.
Šlesers arī izvairījās prognozēt, vai politiski tik sadrumstalotā Saeimā cerības nonākt valdībā ir mūžīgajai opozīcijas partijai Saskaņa. "Nevaru atbildēt uz jūsu jautājumu, jo nepiedalos procesos, kas saistīti ar valdības veidošanu," paziņoja Šlesers.
Vienlaikus Šlesers neslēpa, ka, viņaprāt, nepieciešams uzlabot attiecības ar Krieviju, jo abām valstīm divpusējo attiecību "praktiski nav". Turklāt Latvija neesot izmantojusi iespēju valsts jubilejā uzaicināt viesos visus kaimiņvalstu vadītājus, tostarp Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. "Lai aiziet uz operu, lai paskatās, ka viss ir labi," sacīja Šlesers.
Jau ziņots, ka Gobzema izredzes kļūt par premjeru šobrīd ir visai neskaidras. Viens no redzamākajiem šķēršļiem ir jautājums, kas bez atbildes var palikt pat vēl vairākus mēnešus - vai Gobzemu var pielaist valsts noslēpumam. Pēc Gobzema politiskā konkurenta no Attīstībai/Par! rindām Arta Pabrika teiktā, prezidents Raimonds Vējonis pieļāvis kļūdu, nominējot Gobzemu. Pabriks visai neslēptā kritikā prezidentam norādīja: "Man ir radies iespaids, ka prezidents ir ignorējis drošības institūtu dotos signālus. Uzskatu, ka prezidents nevar ignorēt drošības institūciju dotos signālus, kad ir runa par premjera izvēli."
Raimonds Vējonis devis Gobzemam laiku līdz 10. decembrim izdarīt to, kas neizdevās Jānim Bordānam - sastādīt Ministru kabinetu un nodrošināt tam atbalstu parlamentā.
MELO!
on
ta nu gan