Šādu vērtējumu aģentūrai BNS sniedza Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs Andris Sprūds, atbildot uz jautājumu par Vienotās Krievijas atbalstītāju skaita kritumu Valsts domes vēlēšanās – ja līdz šim Vienotajai Krievijai Valsts domē bija divas trešdaļas deputātu, tad tagad – tikai vairāk nekā puse. Vienotā Krievija ieguvusi 238 deputātu krēslus 450 vietu parlamentā, kas ir par 77 vietām mazāk nekā līdz šim pieejamais "konstitucionālais vairākums" ar 60% balsu.
"Psiholoģiski uzskats par Putinu kā neaizstājamu ir zaudēts," sacīja Sprūds.
Viņš arī uzsvēra, ka Vienotajai Krievijai ir problēmas ar komunikāciju, par to liecina arī Putina nepiedalīšanās debatēs, tādējādi parādot žestu, ka stāv pāri politiķu ķildām. "Tas neatbilst mūsdienu laika garam," piebilda eksperts.
Tāpat viņš atzina, ka deviņdesmito gadu beigās dzimusī paaudze neko citu kā Putinu nebūs redzējusi, taču Krievijas jaunatne ir demokrātiska. Eksperts arī norādīja, ka Putina solījumi ir nesasniedzami, piemēram, par Krievijas iekšzemes kopprodukta dubultošanu.
"Krievijas stabilitāte ir atkarīga no Eiropas politiskās un ekonomiskās stabilitātes. Krievijas izaugsme ir atkarīga no Eiropas ekonomikas izaugsmes," klāstīja Sprūds.
Tādēļ, pēc viņa domām, pašreizējā sistēma neizdzīvos līdz 2017.gadam.
Tajā pašā laikā Valsts domes vēlēšanu rezultāti neapdraud Putina izredzes uzvarēt martā gaidāmajās Valsts prezidenta vēlēšanās, jo Putinam nav konkurentu. Turklāt Putinam ir vairāk atbalstītāju nekā viņa vadītajai Vienotajai Krievijai, paskaidroja eksperts.
Pēc Sprūda uzskata, Putins līdz prezidenta vēlēšanām iestāsies par Krievijas nacionālajām interesēm un to aizstāvību, jo ar ekonomiskiem sasniegumiem palielīties nevar. "Putinam jābūt populistiskam, jo varas sakralitāte ir zaudēta," vērtēja Sprūds. "Parādīsies nacionālais elements," piebilda Sprūds.
Valsts domes vēlēšanām tiešas ietekmes uz Latvijas un Krievijas attiecībām nebūšot, taču tās ir saistītas ar Putina kandidēšanu uz prezidenta amatu un viņa vēlmi tikt tajā jau pirmajā vēlēšanu kārtā.
"Tuvāko triju četru mēnešu laikā Latvijas un Krievijas attiecībās nevar gaidīt uzlabojumus vai izrāvienus. Tas būtu naivi," atzina Sprūds.
Pēc viņa domām, situācija stabilizēsies pēc vēlēšanām, jo tad vairs nebūs aktuāla "nacionālā kārts".
"Martā vai aprīlī varētu atdzīvināt attiecības, bet pēc tam gaidīt tādus izrāvienus kā Polija ar Katiņas traģēdiju būtu naivi," vērtēja eksperts.
Jau vēstīts, ka saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem pēc gandrīz visu balsu saskaitīšanas svētdien notikušajās Valsts domes vēlēšanās premjerministra Vladimira Putina vadītā Vienotā Krievija, kuras saraksta līderis bija valsts prezidents Dmitrijs Medvedevs, saņēmusi 49,5% balsu. Ņemot vērā 7% barjeru iekļūšanai Valsts domē, Vienotajai Krievijai parlamenta apakšpalātā ir nodrošinātas vairāk nekā puse vietu jeb 238 no 450 deputātu vietām, kas gan ir par 77 vietām mazāk nekā līdzšinējā Valsts domes sasaukumā.
Krievijas Federācijas Komunistiskā partija ieguvusi 19,16%, Taisnīgā Krievija – 13,22%, Krievijas Liberāldemokrātiskā partija – 11,66% balsu.
Pārējās partijas nav pārvarējušas 7% barjeru. Liberālā politiķa Grigorija Javļinska partija Jabloko ir piektajā vietā ar 3,25% balsu, partija Krievijas patrioti ieguvusi 0,96%, bet partija Taisnā lieta – nedaudz vairāk par pusprocentu balsu.
Valsts dome tiek ievēlēta uz piecu gadu termiņu. Tajā ir 450 deputātu, kas tiek ievēlēti pēc partiju sarakstiem, kuriem iekļūšanai domē ir jāpārvar 7% barjera. Saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem Vienotajai Krievijai būs 238 deputātu mandāti, Komunistiskajai partijai - 92, Taisnīgajai Krievijai - 64, bet Krievijas Liberāldemokrātiskajai partijai – 56 mandāti.
Balsstiesības ir 109 miljoniem Krievijas pilsoņu.