ST informēja, ka apstrīdētās normas Operatīvās darbības likumā noteic, ka gadījumos, kad jārīkojas nekavējoties, lai novērstu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kā arī tad, kad reāli ir apdraudēta personas dzīvība, veselība vai īpašums, atsevišķus operatīvās darbības pasākumus, piemēram, telefonsarunu noklausīšanos, var veikt bez tiesneša akcepta.
Likums noteic, ka par to 24 stundu laikā jāpaziņo prokuroram un 72 stundu laikā jāsaņem tiesneša akcepts. Pretējā gadījumā operatīvās darbības pasākumi ir jāpārtrauc. Uzraudzību pār operatīvās darbības atbilstību likumiem veic prokuratūra.
Pieteikuma iesniedzējs Mairis Meimanis pauda uzskatu, ka apstrīdētās normas pieļauj patvaļīgu un nekontrolējamu iejaukšanos personas privātajā dzīvē. Proti, institūcijas varot bez tiesas akcepta noklausīties personas telefona sarunas, bet gadījumos, kad operatīvās darbības pasākumi pabeigti pirms 72 stundu termiņa beigām, par noklausīšanās faktu tiesa pat netiekot informēta.
Satversmes tiesa norādīja, ka nav pieļaujams Operatīvās darbības likumu interpretēt tādējādi, ka operatīvās darbības pasākumiem, kas sākti bez tiesneša akcepta, bet pabeigti pirms 72 stundu termiņa beigām, tiesneša akcepts vispār nebūtu vajadzīgs.
Tiesa atzina, ka operatīvās darbības pasākumi, kas veikti, lai novērstu likumā minētos noziegumus, atzīstami par samērīgiem un Satversmei atbilstošiem tikai tad, ja neatkarīgi no to pabeigšanas laika ir saņemts Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai viņa īpaši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša akcepts.
Tiesa arī norādīja, ka likumā paredzētais pienākums par operatīvajām darbībām paziņot prokuroram nozīmē to, ka prokuroram jāveic uzraudzība pār veikto operatīvās darbības pasākumu atbilstību likuma prasībām, tādējādi nodrošinot personas pamattiesību ievērošanu.
Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā personai ir tiesības prasīt, lai tiktu novērsts vai atlīdzināts tai nodarītais kaitējums.
Ņemot vērā to, tiesa atzina apstrīdētos likuma pantus par atbilstošiem Satversmei.
Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.