līdz 2007.gadam. Arī eiro ieviešanas pretinieku īpatsvars pēdējos gados bijis stabils - apmēram 50% līmenī.Analizējot respondentu atbildes dažādās sociālajās un demogrāfiskajās grupās, vērojams, ka eiro ieviešanu salīdzinoši biežāk atbalsta gados jaunāki cilvēki (vecumā no 18 līdz 34 gadiem), iedzīvotāji ar augstāko izglītību un augstiem ienākumiem, kā arī Rīgā dzīvojošie. Turpretī retāk atbalstu eiro ieviešanai izteikuši iedzīvotāji ar pamatizglītību, nepilsoņi un lauku teritorijās dzīvojošie.Kā norāda SKDS direktors Arnis Kaktiņš, jau ilgāku laiku viens no Latvijas Bankas un valdošās politiskās elites mērķiem ir iespējami ātra Latvijas pievienošanās eirozonai. Lai to paveiktu, Latvijai jāizpilda Māstrihtas kritēriji, kuri ietver arī tādus rādītājus kā zemu inflācijas un valsts budžeta deficīta līmeni, taču saistībā ar pašreizējo valsts ekonomisko un finansiālo krīzi, Latvijai atkal jau ir lielas grūtības izpildīt atsevišķus kritērijus, kā rezultātā iespējamā pāreja uz eiro ir atkal jau atvirzījusies uz tālāku nākotni. Tāpēc politiskajā elitē patlaban radusies doma lūgt Eiropas Savienības atbildīgās institūcijas ļaut Latvijai pievienoties eirozonai, neizpildot atsevišķus kritērijus, vai arī šos kritērijus atvieglot.
Tikai mazliet vairāk nekā 1/3 iedzīvotāju atbalsta eiro ieviešanu Latvijā
Latvijā tikai nedaudz vairāk nekā trešdaļa jeb 37% iedzīvotāju atbalsta Latvijas pievienošanos eirozonai, bet 48% šādu soli neatbalsta, liecina pētijuma centra SKDS augustā veiktās aptaujas rezultāti.Kā norāda pētījumu centrs, salīdzinot šos datus ar 2008.gadā šajā laikā veikto aptauju, šogad ir nedaudz palielinājies iedzīvotāju īpatsvars, kas atbalsta eiro ieviešanu Latvijā, tomēr kopumā pievienošanās eirozonai atbalstītāju īpatsvars ir līdzīgs kā laikā no 2003.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.