Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +5 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds

Tikai Saeimā vidējā darba samaksa šogad ir pieaugusi

Atšķirībā no 2008. gada, kad reti kurā ministrijā vidējā darba samaksa darbiniekiem bija zem 1000 latu, šā gada sākumā šāds vidējā atalgojuma līmenis vairs nebija nevienā institūcijā, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija. Salīdzinot vidējo darba samaksu 2008. gadā un šogad, visbūtiskāk atalgojums sarucis Tiesībsarga birojā - par 53%, bet vismazāk Saeimā - par 13%. Zīmīgi, ka Saeima ir vienīgā institūcija, kur vidējā darba samaksa šogad, salīdzinot ar 2009. gadu, ir pieaugusi - par 5,6%.

Centrālajā aparātā, kur ietilpst gan Valsts kanceleja ar ministru algām, gan visas 14 ministrijas, vidējā darba samaksa šā gada sākumā bijusi Ls 786. Tas ir par 31% mazāk, nekā vidējais atalgojums 2008. gadā. Visbūtiskāk vidējā darba samaksa sarukusi ministrijās, kur tā bija salīdzinoši augstāka. Piemēram, vislielākais vidējais atalgojums, kas pārsniedza 1500 latu, 2008. gadā bija Zemkopības ministrijā un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā. Šā gada sākumā vidējā darba samaksa šajās ministrijās bija par 46% zemāka nekā 2008. gadā, tomēr tā joprojām pārsniedza vidējo atalgojuma līmeni visā centrālajā aparātā. Savukārt ministrijās, kur vidējā darba samaksa 2008. gadā atpalika no vidējā atalgojuma visā centrālajā aparātā, piemēram, Vides un Kultūras ministrijā, vidējā darba samaksa sarukusi procentuāli mazākā apmērā - par 20-30%. Turklāt vidējais atalgojums šajās ministrijās arī tagad ir zemāks par vidējo darba samaksu centrālajā aparātā. Divu gadu laikā samazinot vidējo atalgojumu par 38%, krietni uz algu rēķina taupījusi FM - 2008.gadā vidējā darba samaksa šajā iestādē bija virs vidējās centrālajā aparātā, savukārt tagad aina ir pretēja.

Personāla atlases kompānijas Amrop pārstāvis Viesturs Lieģis Dienai norāda, ka atšķirībā no privātā sektora valsts sektors mazāk taupīja, atlaižot cilvēkus, vairāk - samazinot algas. «Kādai motivācijai ir jābūt cilvēkiem, ja algu samazina par trešdaļu? Rezultātā cieš gan darba ražīgums, gan pakalpojumu kvalitāte, ko no valsts saņemam,» atzīst V. Lieģis. Viņaprāt, daudz pareizāk būtu samazināt algu fondu par 30%, bet darbinieku skaitu par 40%. Paliktu spējīgākie darbinieki, kuri būtu motivēti, jo vidējā alga pieaugtu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas