Tomēr janvārī līdzekļi būs nepieciešami vairāk, tāpēc Valsts kasei tiek gatavota vēstule ar lūgumu pārtraukt vienu no depozītnoguldījumiem. Pārtraukšanas dēļ tiks zaudēta prognozētā peļņa par noguldījumu, kas ir 7,7%.
Jūlijā pēc Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtiem dokumentiem valstī bija 70 000 strādājošo pensionāru, tomēr kā izrādījās, daļa no viņiem sen jau vairs nav strādājošo kārtā, bet darba devēji par to nepaziņoja valsts iestādēm, kurām šī informācija arī līdz tam nebija svarīga. "Šobrīd mēs zinām, ka valstī ir tikai 30 000 strādājošo pensionāru. Šeit arī ir tas iztrūkuma cēlonis, ieturējumi bija plānoti no 58 000, reāli mēs ieturam no 30 000," skaidro I. Šmitiņa.
Tajā pašā laikā tika pārvērtēts tas, cik bezdarbnieku saņems pabalstus – vidējais bezdarba pabalstu saņēmēju skaits ir 60 tūkstoši cilvēku, kas ir par 20 tūkstošiem mazāk, nekā bija prognozēts. Līdz ar to ir izdevies arī šo to ietaupīt.
Tomēr būs nepieciešams tērēt uzkrājumus, arī pārtraucot vienu no termiņnoguldījumiem. Kopumā, lai janvāra pirmajās dienās sāktu izmaksāt pensijas, pietrūkst apmēram 50 miljonu latu, jo šogad netiek plānoti tik lieli ieņēmumi kā ierasts decembrī, kad parasti tika izmaksātas dažādas prēmijas. Tomēr pensionāriem nav jāuztraucas, jo pensiju maksājumi tiks veikti, kā plānots, atkārtoti uzsvēra Šmitiņa.
Viņa prognozē, ka sociālā budžeta uzkrājums pietiks trijiem gadiem un viņa cer, ka līdz tam laikam nodokļu ieņēmumu jomā situācija uzlabosies. "Mēs viņu [sociālo budžetu] šobrīd ēdam, jo kārtējie ieņēmumi, protams, nesedz kārtējos izdevumus, bet uz iepriekšējo gadu atlikuma rēķina, mēs esam pašfinansējoši. Tātad pagaidām mēs neesam spiesti aizņemties vēl no citiem līdzekļu avotiem, kā tas bija iepriekšējos gados. Šobrīd jāsaka tā - tas uzkrājums glābj situāciju," viņa atzina.