Visradikālākais priekšlikums ir partiju apvienībai Par alternatīvu, kas vēlas valsts pārvaldes aparātu samazināt par 90%. Pašlaik valdošās koalīcijas partiju 4000 zīmju programmās par pārvaldes reformu teikts samērā maz. Toties divas no partijām, kas pretendē uz jaunas politikas ieviešanu valstī, piedāvā diezgan pamatīgus rekonstrukcijas plānus.
"Būtība nav tajā, cik ministriju un ministru būs, bet ir svarīgi saprast valdības prioritātes. Valdības rīcības plānā jānosaka uzdevumi, kas jāsasniedz, un attiecīgi tad var lemt, cik ministriju šo mērķu sasniegšanai vajag. Tāda pieeja ir daudzās valstīs. Igaunijā, piemēram, ir modelis, ka vienā ministrijā var būt divi ministri. Ja nav politiskās vadības, ierēdņi var sagatavot dokumentus, bet nebūs nozares politiskā līdera, kas nodrošinās atbalstu," skaidro Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Ja nosaka procentus, par cik samazinās strādājošo skaitu, tad ir arī jāpasaka, no kurām funkcijām valsts atteiksies.
Citskovskis par apsveramu uzskata modeli, kad vairākām ministrijām apvieno atbalsta funkcijas, atkal minot Igaunijas piemēru, kur vienā ēku kompleksā atrodas četras ministrijas ar apvienotiem saimnieciskajiem, juridiskajiem un IT dienestiem. Latviešu nacionālistu un Latvijas Krievu savienības programmās iekļauta ideja par ministriju pārvietošanu uz reģioniem.
Visu interviju lasiet avīzes Diena piektdienas, 31. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
zvirbulēns
Tas pat zirgam skaidrs
Jautājums Citkovskim