Iecerēts, ka akcija notiks no plkst.10 līdz 18 Firsa Sadovņikova un Dzirnavu ielas krustojumā iepretim krāmu tirgum "Latgalīte", un tajā varētu piedalīties septiņas personas.
Kā liecina aģentūras LETA arhīva informācija, līdzīgas darbības Graudiņa domubiedri īstenojuši pērn - Ebreju tautas genocīda piemiņas pasākuma laikā viņi šajā vietā pulcējās ar plakātiem, kas vēstīja: "Nost cionistu sulaiņu valdību. Latviju latviešiem!", "Latvijas varas augšgalu - starptautiskajā tiesā. Nekavējoši!", "Viens likums Latvijā, viena taisnība!" u.c.
Genocīda upuru piemiņas pasākuma apmeklētāji pērn pauda neapmierinātību ar ielas pretējā pusē notiekošo piketu, un kāds vecāka gadagājuma kungs pat draudēja protestētājiem mest ar spieķi, ja viņi tuvosies bijušās sinagogas teritorijai. Tāpat cilvēki pauda neizpratni, kādēļ Rīgas dome atļāvusi šādas protesta akcijas norisi.
Šogad, iedvesmojoties no notikumiem pie Brīvības pieminekļa 16.martā, Graudiņš un viņa domubiedri izteikuši vēlmi pasākuma laikā izmantot arī skaņu pastiprinošas ierīces.
Tādējādi Graudiņa rīcība šogad vēl vairāk varētu traucēt ikgadējo piemiņas brīdi, kas veltīts holokausta upuriem. Ārlietu ministrija 4.jūlijā no plkst.11.30 līdz 13.30 Lielās horālās sinagogas memoriāla un pieminekļa Žanam Lipkem un citiem ebreju glābējiem atrašanās vietā, Dzirnavu un Gogoļa ielas stūrī, rīkos ikgadējo Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienas oficiālo ceremoniju ar Valsts prezidenta un citu augstāko amatpersonu piedalīšanos.
Pašvaldības ieskatā sapulce ar mērķi, kas vērsts pret ebreju tautas ideoloģiju holokausta piemiņas vietas tiešā tuvumā, nav samērojama ar Latvijas valsts deklarētajām vērtībām par antisemītisma un nacionālās diskriminācijas izpausmju nosodīšanu, tāpēc sapulces rīkošanai izvēlētajā vietā un laikā tiks noteikti ierobežojumi. Dome šādu lēmumu pamato ne tikai ar sabiedrības interesēm un citu cilvēku tiesībām, tikumību, ētiku, un morālām vērtībām, bet arī ar nepieciešamību respektēt piemiņas vietu un konkrēto atceres dienu.
"Piemiņas dienai un piemiņas brīdim nevajadzētu tikt pārvērstam par viedokļu sadursmju platformu. 4.jūlija piemiņas pasākums Lielās horālās sinagogas memoriālā ir svēts brīdis, lai pieminētu un paustu līdzcietību un solidaritāti ar ebreju tautu, apzinoties, ka holokausts ir neatņemama vēstures sastāvdaļa," uzsver pašvaldība.
Otrdien notikušajā sanāksmē pie Rīgas izpilddirektora Jura Radzeviča (GKR) protesta rīkotāji pauda nostāju, ka sapulcei jānotiek pieteikumā norādītajā laikā un vietā, tomēr pašvaldība norāda, ka tai atbilstoši likumam "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" ir tiesības noteikt pasākuma norisei tādus ierobežojumus, lai netiktu apdraudēti attiecīgā pasākumu dalībnieki un tiktu novērsti šā panta otrajā daļā minētie apdraudējumi.
Nerealizējot minētās tiesības, pašvaldība pakļautu būtiskam traucējumam ikgadējo Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienas oficiālo ceremoniju ar Valsts prezidenta un citu augstāko amatpersonu piedalīšanos, kā arī pārkāpj Latvijas Republikas Augstākās padomes deklarācijā nostiprinātās ebreju tautas tiesības un Latvijas valstij nostiprināto pienākumu.
Tāpēc Sigurda Graudiņa 2013.gada 4.jūlijā iecerētajai sapulcei konkrētajā vietā tiks noteikti ierobežojumi - protestētāji varēs šajā vietā atrasties tikai laikā, kas netraucē piemiņas brīža norisi, - no plkst.10 līdz plkst.11 un no plkst.14 līdz 18.
Kā ziņots, 4.jūlijā Latvijā tiek pieminēti ebreju tautas genocīda upuri.
Piemiņas brīdi bijušās sinagogas vietā Rīgā rīkoja Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome un Rīgas ebreju reliģiskā draudze.
Piemiņas brīdis notika vietā, kur 1941.gada 4.jūlijā nacistu atbalstītāji nodedzināja sinagogu kopā ar lūgšanas namā esošajiem cilvēkiem. Padomju laikā sinagogas drupas tika nojauktas un šajā vietā ierīkots skvērs. 1980.gadu beigās sinagogas atrašanās vietā tika veikti izrakumi un vēlāk atklāts memoriāls, kas veido simboliskas dievnama sienas ar tajās iemūrētiem izrakumu laikā atrastiem sinagogas oriģinālā dekora elementiem.
Deko
m,iks
Zoso