Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +5 °C
Daļēji saulains
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

FOTO: Rīgas Zoo lauvenes Tori pirmā pastaiga jaunajā mītnē

Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza 104. dzimšanas dienā atjaunota Lauvu mītne un sagaidīts jauns iemītnieks - Āzijas lauvu mātīte Tori no Tallinas zoodārza ieradās jau 7.oktobrī, lai iepazītos un aprastu ar iekštelpu apartamentiem. Piektdien viņa devās pirmajā pastaigā rekonstruētajā Lauvu mītnē.

Vēsturiski veidotā Lauvu bedre 104 gadu ritējumā piedzīvojusi ceturtās nopietnās pārmaiņas, pārtopot mūsdienīgā un lauvu labturības vajadzībām atbilstošākā veidolā. Rekonstrukcijas laikā īstenoti vairāki tehniski uzlabojumi, kas atvieglos ikdienas soli zooloģiskā dārza darbiniekiem, ļaus omulīgāk justies dzīvniekam izvēloties sev tīkamāko aploka nostūri atpūtai vai iekārtojoties pakalnā situācijas novērošanai no augšas. Trīs skatu laukumi veidoti ievērojot universālā dizaina principus, kas ļaus ikkatram apmeklētājam ielūkoties aplokā un ļauties mierīgiem vērojumiem esot vienā skatu līmenī ar dzīvniekiem. 

Atjaunotais un uzlabotais aploks dod cerības īstenot nākotnes plānus: piedalīties Āfrikas lauvu aizsardzībā un ģenētiskās daudzveidības saglabāšanā. Rīgas Zooloģiskais dārzs šobrīd iesaistījies projektā par Etošas lauvu aizsardzību. Jau vairāk kā sešus gadus Eiropas zoodārzu speciālistu grupa veic pētījumus par retajām Etošas lauvām, lai izveidotu Eiropas zoodārzu un akvāriju asociācijas (EAZA) ciltsgrāmatu. Šajā projektā piedalās vairāk nekā desmit zooloģiskie dārzi, kuri pakāpeniski no 2017. gada plāno uzņemt dzīvniekus no Dienvidāfrikas. Rīgas Zooloģiskais dārzs iekļauts viens no pirmajiem saņemt trīs Ešotas lauvas – tēviņu un divas mātītes.

Vēsturiska atkāpe par lauvu mītni:

  • Lauvu bedre bija viena no pirmajām dzīvnieku mītnēm 1912. gadā dibinātajā Rīgas zoodārzā un atzīmēta pirmajos ceļvežos un kartēs.
  • 1912. gads – 1914. gads – tapa lauvu bedre un pastaigu laukums. Atbalstu sniedza Rīgas pilsētas valde.
  • Pēc Pirmā pasaules kara dzīvniekus izveda uz Vāciju. Dārza teritoriju izmantoja sarīkojumiem, atpūtai un vasaras nometnēm bērniem. Lauvu grotu reizēm izmantoja par skatuvi.
  • 1934. gads – 1939. gads: no idejas līdz jaunai lauvu mītnei. Tolaik lauvu pasaules zoodārzos netrūka, sarežģītāka bija lielo plēsēju nodrošināšana ar piemērotām mītnēm. Rūpes par to uzņēmās Rīgas pilsēta, piešķirot līdzekļus lauvu mītnes celtniecībai un dzīvnieku iegādei.
  • 1960./70. gados – lauvu arēnu sadalīja un blakus lauvām dzīvoja leopardi, jaguāri, pumas, koijoti un citi dzīvnieki.
  • 1998. gadā par Rīgas domes piešķirtajiem līdzekļiem Lauvu māju rekonstruēja tās sākotnējā izskatā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas