Politiķis stāstīja, ka pašvaldība tiek galā ar bēgļu reģistrēšanu, abi bēgļu centri strādā labi, turklāt, Ķirša ieskatā, būtu iespējams tikt galā pat tikai ar vienu centru Kaļķu ielā.
Vienlaikus pašvaldībā secināts, ka Rīga ir tuvu bēgļu izmitināšanas kapacitātes robežai. Ķirsis sacīja, ka, ja bēgļu straumes uz Latviju palielināsies, varētu būt nepieciešams rīkoties līdzīgi citām Ukrainas kaimiņvalstīm, kur patlaban ir vairāki miljoni Ukrainas bēgļu, izmitinot viņus tostarp skolās un baznīcās, kas nozīmētu arī mācību procesa ietekmēšanu. Taču pagaidām pašvaldība ar izmitināšanas uzdevumu tiekot galā "gana labi".
Rīga bēgļu problemātikas risināšanai pašvaldības budžetā rezervējusi 500 000 eiro, un, kā sacīja Ķirsis, šie līdzekļi drīz jau būs iztērēti, pēc kā nāksies piešķirt vēl papildu naudu. "Mēs šo finansējumu netaupām, bilanci patlaban vēl nevar precīzi pateikt," teica Ķirsis.
Vicemērs arī atgādināja, ka Rīgas pašvaldība 9.maijā neatbalstīs nekāda veida "ļembastus". Vicemērs atzina, ka 9.maija jautājums pašvaldībā nav pārrunāts ar opozīcijas frakciju Saskaņa, taču tas tikšot darīts. "Mēs būsim likumpaklausīga pašvaldība - kā lems valdība, tā rīkosimies," solīja Ķirsis, piebilstot, ka, viņaprāt, esošajā situācijā šādi pasākumi nav pieļaujami un tādi pasākumi būtu "spļāviens sejā" Ukrainas cilvēkiem.