Apakšnomnieki ir apstrīdējuši jaunos līguma noteikumus. Viņu skatījumā tas ir sava veida paņēmiens, kā no viņiem atbrīvoties. "Līguma noteikumi tika apstrīdēti tiesā, un pirmās divas instances esam uzvarējuši," par izveidojušos situāciju saistībā ar Spilves lidostas teritoriju Dienai stāsta Latvijas Aviācijas muzeja Spilve un Latvijas Nacionālās aviācijas biedrības valdes loceklis Roberts Klimovičs. Viņaprāt, spriežot pēc attieksmes un rīcības no Rīgas namu (RN) un nomnieka puses, mērķis jau no sākuma ir bijis attīstīt teritoriju pilnīgi citiem nolūkiem, nevis sakopt vēsturisko teritoriju un ļaut attīstīties mazās aviācijas infrastruktūrai.
"Rīgas nami par ģenerālplānu, kuru paredzēts īstenot lidostas teritorijās, zināja pirms izsoles, līdz ar to, lai jaunie noteikumi varētu stāties spēkā, būtu jārīko atkārtota izsole par nomas tiesībām," spriež Klimovičs un piebilst, ka šādu rīcību no RN un nomnieka – uzņēmuma SIA Aerobig Plus – var uzskatīt par krāpšanu.
Bez kopsaucēja
Rīgas namu pārstāve Zane Arāja skaidro, ka noteiktas lidostas daļas vēl aizvien tiek izmantotas aviācijai. "Šobrīd lidmašīnu pacelšanās un nolaišanās notiek Rīgas brīvostai nodotajā teritorijas daļā, savukārt SIA Rīgas nami nodotā zemes daļa un uz tiem izvietotie pievadceļi tiek izmantoti lidmašīnu apkopei," stāsta Arāja. Tāpat pērnā gada beigās Rīgas dome pieņēma lēmumu par nodibinājuma Lidlauks Spilve likvidāciju, kurš bija atbildīgs par aviācijas funkciju nodrošināšanu lidlaukā. "Minēto neparedzēto apstākļu dēļ Aerobig Plus iznomātajā teritorijā nav iespējams nodrošināt aviācijas funkciju, tāpēc nomas līgumā tika izdarīti grozījumi, kas paredz šīs izmaiņas," piebilst Arāja.
Spilves lidlauka jautājumu pērn skatīja arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas sēdē. "Kopš aizvadītā gada situācija nav mainījusies, un esošās problēmas, tajā skaitā sadrumstalotā lidlauka teritorijas īpašnieku struktūra un vāja sadarbība ar aviācijas uzņēmumu vadību, turpina pastāvēt, un tur notiekošās aktivitātes netiek pietiekoši kontrolētās," norāda Satiksmes ministrijas (SM) Aviācijas departamenta direktors Arnis Muižnieks.
SM centieni panākt sadarbību ar Rīgas domi lidlauka jautājuma risināšanā arī nav vainagojušies ar panākumiem, uzsver Muižnieks, kā iemeslu minot Rīgas domes izvairīgo attieksmi.
"Lai panāktu pozitīvas un būtiskas izmaiņas, Rīgas pašvaldībai ir jāpieņem pamatots lēmums par Spilves lidlauka nākotni un attiecīgi tas jārealizē," pauž Muižnieks un piebilst, ka līguma ar nomnieku grozījums parāda, ka šāds lēmums ir pieņemts.
Arī Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris Dienai uzsver, ka diskusijas par Spilves lidostas nākotni un tās vēsturisko nozīmi ir aizsāktas pērnā gada ziemā, taču pagaidām iesaistītās puses nav nonākušas pie vienota kopsaucēja. Asaris norāda, ka Rīgas namiem ir izteikts priekšlikums iekļaut kultūrvēsturisko pieminekļu sarakstā arī dispečera ēku, angāru un skrejceļus. Taču pašvaldībai esot citādāks viedoklis.
"Pamatojoties uz to, ka ēka ir būvēta piecdesmitajos gados un nav liecību par tās nozīmīgumu aviācijas attīstībā, Rīgas nami un arī Īpašuma departaments neuzskata, ka minētajiem objektiem piemīt kultūrvēsturiska vērtība, kā arī nekas neliecina par aviācijas attīstību, kuras dēļ tie būtu jāpievieno klāt Spilves lidostas ēkai un alejai, kam ir piešķirts kultūrvēsturiska pieminekļa statuss," stāsta Asaris.
Neizprotamie noteikumi
Arāja norāda, ka saskaņā ar nekustamā īpašuma līgumu, kuru Rīgas nami noslēdza ar Aerobig Plus, uzņēmums ir tiesīgs pēc saviem ieskatiem izlemt, vai slēgt līgumus ar apakšnomniekiem, kā arī noteikt nomas maksu un līguma termiņus. "Līdz ar to Rīgas nami nav tiesīgi iejaukties Aerobig Plus komercdarbībā un iesaistīties nomnieku savstarpējo attiecību risināšanā, īpaši ņemot vērā, ka pašlaik norisinās tiesvedība," atzīst Arāja.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 4. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Protams
Ridiks
MILDA