Vairums no sanākušajiem izskatījās pēc vienkāršiem interesentiem, tomēr bija arī tādi, kuri bija ieradušies paust aktīvu pozīciju par vai pret pieminekļa novākšanu. Kā novēroja aģentūra LETA, pret pieminekļa nojaukšanu iestājās bariņš pārsvarā vecāka gadagājuma cilvēku, savukārt mazāks pulciņš jauniešu ar Latvijas karogiem ieņēma pretēju pozīciju.
Vairums sanākušo tomēr izskatījās pēc vienkāršiem vērotājiem, tostarp gana lielā skaitā bija ieradušies masu mediju pārstāvji.
Starp dažādus uzskatus aizstāvošajām pusēm raisījās arī pa kādam mutiskam konfliktam, kuros policija sākotnēji neiejaucās. Tomēr jau pārdesmit minūtes pēc plkst.19 policija sāka aicināt sanākušos izklīst, pretējā gadījumā brīdinot par aizturēšanu.
Atsevišķi no sanākušajiem policijas prasībām iebilda un tika aizturēti. Aģentūra LETA pašlaik ir saskaitījusi vismaz četrus aizturētos, kuri iebilda policijas prasībām. Pēc aizturēšanām sanākušie sadalījās mazākās grupiņās, tomēr joprojām bija vērojami tādi, kas ieņēma aktīvākas protesta pozīcijas.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs sociālajos tīklos ir paziņojis - ja kāds ārvalstnieks, neatkarīgi no valstspiederības, tiks pieķerts pretlikumīgās un nesankcionētās darbībās pieminekļa Uzvaras parkā demontāžas laikā, tas tiks iekļauts Latvijai nevēlamo personu sarakstā un izraidīts no valsts.
Notikuma vietā, Bāriņu un Uzvaras ielas stūrī, pirmdienas vakarā bija sapulcēts ievērojams skaits policijas ekipāžu, kas bija redzamas arī citviet pieminekļa apkārtnē.
Policija tika ierobežojusi gājēju kustību pa Bāriņu ielu. Kopumā ierobežojumi noteikti plašai teritorijai pa visu perimetru ap pieminekli - Uzvaras bulvāri, Bāriņu, Vācieša un Hermaņa ielām. Pie paša pieminekļa jau vairākus mēnešus ir sēta un tam piekļūt nav iespējams.
Kā ziņots, Latvijas Krievu savienība (LKS) tika iesniegusi pieteikumu par protesta akcijas rīkošanu pirmdienas novakarē. Pasākums iecerēts Uzvaras parka galā, laukumā aiz pieminekļa. Protesta akcija pieteikta, jo šajās dienās sākas priekšdarbi pieminekļa nojaukšanai.
Rīgas dome šo pasākumu nesaskaņoja, tāpēc LKS vērsās tiesā, kuras lēmums gaidāms 24.augustā.
LKS līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs aģentūrai LETA izteicās, ka līdz tiesas lēmumam nekāds oficiāls protesta gājiens nenotiks un LKS jau tagad ir aicinājusi cilvēkus pie pieminekļa nedoties. Viņš gan zinot, ka ir cilvēki, kuri aicina "doties pastaigā" citā vietā, tādā veidā paužot savu pozīciju.
Valsts drošības dienesta (VDD) vērtējumā, Pārdaugavā izvietotā Latvijas okupāciju slavinošā pieminekļa demontāžas laikā nav izslēdzamas provokācijas, tajā skaitā prokremliski noskaņotu personu centieni apturēt vai aizkavēt pieminekļa nojaukšanu.
VDD pastāvīgi seko līdzi aktivitātēm, kas saistītas ar pieminekļa gaidāmo demontāžu. Lai apzinātu riskus valsts drošībai, VDD vērtē ar plānoto demontāžu saistītās norises gan Latvijā, gan ārpus tās robežām.
5.augustā Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja atbalstīja lēmumu par finansējuma piešķiršanu padomju armijai veltītā pieminekļa demontāžai.
Pieminekļa demontāžas būvnieks tika izraudzīts slēgtā aptaujas procedūrā. Lai gan būvnieks ir izvēlēts, pagaidām tā vārds netiek nosaukts, jo tiek izstrādāts pieminekļa demontāžas drošības protokols, lai nodrošinātu ne tikai pieminekļa demontāžas procesa drošību, bet arī izvairītos no iespējamiem provokācijas riskiem.
Kopumā pieminekļa nojaukšanai paredzēts tērēt ap 2,1 miljonu eiro.
Pieminekļa demontāžai plānots izlietot arī sabiedrības ziedojumu vākšanas akcijā iegūtos 268 383 eiro. Šo finansējumu plānots izmantot, lai sakoptu teritoriju pēc pieminekļa demontāžas. Tāpat paredzēts, ka valsts finansēs līdz 50% no kopējām demontāžas attiecināmajām izmaksām.
Ņemot vērā pieminekļa demontāžai atvēlēto laiku, būvnieks neizmantos konvencionālo nojaukšanas metodi. Visticamāk, ka piemineklis tiks demontēts, to nogāžot.
Vairāku gadu garumā pie pieminekļa 9.maijā pulcējās tūkstošiem cilvēku - bijušajās Padomju Savienības teritorijās pēc atsevišķām iniciatīvām tika organizētas svinības Sarkanās armijas uzvarai pār pār nacistisko Vāciju Otrajā pasaules karā. Arī Latvijā joprojām daļa sabiedrības piekopj tradīciju atzīmēt tā dēvētos Uzvaras svētkus, tomēr jau izsenis šis datums Austrumeiropā tiek identificēts ar Baltijas valstu okupāciju un aneksiju PSRS sastāvā.
Jautājums par to, vai Latvijā ir vieta padomju armijai veltītajam piemineklim Uzvaras parkā, īpaši aktualizējās līdz ar Krievijas sākto karu pret Ukrainu. Diskusijas par šiem jautājumiem ir noslēgušās, Saeimai pieņemot likumu, kas nosaka, ka līdz rudenim Latvijā jānovāc visi ar kapavietām nesaistītie padomju režīmam veltītie pieminekļi.