Iecerētā vēja parka tehniskā specifikācija konkrēti vēl nav zināma. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra leš, ka jūrā izvietojamo, elektroenerģiju ražojošo vēja ģeneratoru skaits varētu būt no 20 līdz 80, un attālums no krasta ap 20 kilometru. Aizsardzības ministrija uzskata, ka Latvijas armijas radariem aiz šī atkrastes vēja parka var būt problemātiski identificēt ārvalstu karakuģus.
“Elwind īstenošanas rezultātā Latvijai būtu jāveic jāveic būtiski ieguldījumi, lai nodrošinātu sēju pilnībā novērot savu gaisa telpu un teritoriālos ūdeņus. Atkrastes vēja parki rada jaunus riskus valsts aizsardzībai. Baltijas jūrā notiek sabotāžas, piemēram, gāzesvada Nord Stream eksplozija un Balticconnector bojājums. Ja sauszemes vēja parki ir kontrolējami, tad atkrastes vēja parki ir viegls mērķis ārvalstu militārām operācijām. Piemēram, zemūdeņu radītos draudus ir problemātiski novērst un pēc tam pierādīt,” bažas raidījumam “360TV ZIŅneši” pauž aizsardzības ministrija.
Lai veiktu detalizētu izvērtējumu, Aizsardzības ministrijai nepieciešams precīzs vēja parka plāns, kurā norādīts turbīnu skaits, augstums un atrašanās vietas.
Vēja parka iespējamā negatīvā ietekme uz NBS radariem ir jauns pavērsiens attieksmēs pret ELWIND, jo līdz šim pret vēja parku iestājās Jūrkalnes liela daļa iedzīvotāju. Uzskatot, ka vēja parka intereses virzošā Latvijas investīciju un attīstības aģentūra neesot rīkojusi pienācīgu sabiedrisko apspriešanu klātienē, jo daudzi lauku ļaudis ZOOM neprot lietot.
“Protams mēs nevēlamies šo parku, jo tas sabojās mūsu skaisto ainavisko vidi. Tie draņķa ģeneratori sabojās skatu uz saulrietu un sabojās skatu uz dzīvi,” raidījumam teic Jūrkalnes etnogrāfiskā ansambļa “Maģie suiti” dalībniece Taiga Reķe.
LIAA sola izskatīt visu pušu iebildumus un rast kompromisus.