RNP informāciju par fiktīvi pieņemtiem darbiniekiem noliedz, savukārt uz jautājumiem, kas saistīti ar saskaņiešu tuvinieku algošanu, neatbild.
Veicot revīziju, Valsts kontrolei radās aizdomas par to, ka RNP Attīstības projektu nodaļā un Uzņēmējdarbības veicināšanas nodaļā, iespējams, fiktīvi noformējis darbā 13 cilvēkus. Brīdī, kad Valsts kontrole šo lietu sāka pētīt, uzņēmums negaidīti likvidēja Attīstības projektu nodaļu - pamatojot to ar lietderības un ekonomiskiem apsvērumiem.
Šajās struktūrās strādājuši vairāki, ar Saskaņu un tās deputātiem cieši saistīti cilvēki. Piemēram, Rīgas domes deputātes Svetlanas Savickas (Saskaņa) deklarācijā redzams, ka viņa RNP pērn atlīdzībā saņēmusi 17 994 eiro. Savicka uz de facto zvaniem neatbildēja. Aizdomīgajās nodaļās pie darba tikušas arī divu Saskaņas deputātu sievas – Žanna Pankratova un Aleksandra Klementjeva, kā arī Rīgas mēra Nila Ušakova bijušā preses sekretāra Sandra Toča dēls Mārtiņš. Sandris Točs neilgu brīdi bija arī RNP komunikācijas speciālists.
S.Točs noliedz, ka būtu palīdzējis dēlam tikt pie vietas RNP, un de facto saka: "Tā kā parasti nonāk darbā – uzraksta iesniegumu un tiek pieņemts." S.Točs gan nezinot, vai jebkurš, kas uzraksta iesniegumu, var tikt pie šāda darba. "Viņš tajā brīdī nestudēja. Viņš aizgāja projām no politologiem, un viņam bija tāds brīvais gads. Bet tagad viņš ir iestājies LU dienas grupā, un tagad viņš ir Juridiskajā fakultātē, kur mācās, un tur nav iespējams savienot ar darbu," saka S.Točs. Viņš gan neatsaucas uz aicinājumu palīdzēt sazināties ar viņa dēlu.
RNP Attīstības projektu vadīja Agnis Kalnkaziņš, kurš pērn Saeimas vēlēšanās kandidēja no Saskaņas saraksta, bet šobrīd ir Rīgas Ūdens valdes loceklis. Kalnkaziņš de facto apliecina, ka viņa vadītajā nodaļā strādājuši 16 cilvēki, bet tikai divi bijuši pakļauti viņam. Ar pārējiem tiešas saiknes nav bijis. de facto Kalnkaziņam nosauca jau pieminētos uzvārdus, un amatpersona atbildēja: "Jā, tie visi nodaļā bija, bet viņi bija pa tiešo pakļauti vadībai, tā kā es tur nevaru neko komentēt." Uz jautājumu, vai Kalnkaziņš kā nodaļas vadītājs varēja šiem cilvēkiem dot darba uzdevumus, viņš atbild: "Viņiem jau darba uzdevumi tika doti, tā kā es nezinu tieši konkrēti tos viņu darbus. Jo tie bija tieši vadībai pakļauti cilvēki."
Desmit darbinieki kontroles uzmanību piesaistījuši ar to, ka viņiem, lai arī prasītas datorprasmes, nav iedoti lietošanā ne datori, ne cits aprīkojums, kā pārējiem darbiniekiem. Vēl pie tam astoņiem darbiniekiem uzņēmuma e-pasti izveidoti krietni pirms viņi sākuši strādāt namu pārvaldniekā. Un valsts kontrolei radušās bažas, ka e-pastu konti varētu būt izveidoti jau uz esošiem, bet neaktīviem kontiem, zinot, ka ieradušies revidenti.
Kalnkaziņš uz jautājumu, vai un kā iespējams, ka viņa vadītajā nodaļā bijuši fiktīvi darbinieki, amatpersona atbild: "tas jums jājautā vadībai." Un, vaicāts par politisko ielikteņu iespējamību, Kalnkaziņš saka: "Es interesējos par savu darbu, un es neinteresējos par to, kas uz mani neattiecas. Ja kaut kas uz mani neattiecas, par to es neinteresējos."
Ziņojums vienlaikus atklāj, ka rīdzinieki, maksājot par dzīvokļu pārvaldīšanu, seguši arī nepamatotu pabalstu izmaksu. Piemēram, vēl pirms pārbaudes laika beigām atlaižot divus darbiniekus, RNP viņiem izmaksāja kompensāciju trīs algu apmērā – vienam gandrīz četri tūkstoši (3891) eiro, bet otram– septiņarpus tūkstoši eiro (7500 eur). Parasti darbavietās šādos gadījumos pabalstus nemaksā. Savādā kārtā 2703 eiro pabalsts sakarā ar darba attiecību pārtraukšanu izmaksāts arī mēra Nila Ušakova padomnieka Ērika Teilāna znotam Jevgeņijam Korolam (iepriekš - Vasjkinam). Tas notika laikā, kad viņš no uzņēmuma darbinieka kļuva par valdes locekli.
RNP valdes priekšsēdētājs Ivo Lecis uz de facto jautājumiem neatbildēja.
Ar atklātajiem faktiem Valsts kontroles vērsusies prokuratūrā. Šobrīd notiek iesniegumā minēto faktu pārbaude, lai izlemtu par nepieciešamību uzsākt kriminālprocesu.