Kā deputātiem skaidroja Rīgas domes Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse, pašvaldības ienākumi šogad būs par 1,79 miljoniem eiro lielāki nekā plānots sākotnēji. Pieaugumu veido 1,66 miljoni eiro pamatbudžeta ieņēmumu un 125 800 eiro speciālā budžeta ieņēmumu. Līdz ar to pašvaldības ieņēmumi šogad sasniegs 908,41 miljonus eiro.
Izdevumus plānots palielināt no 954,97 līdz 997,72 miljoniem eiro. Rezultātā pašvaldības budžeta deficīts paredzēts 89,31 miljonu eiro, lai gan sākotnēji tas tika plānots 48,34 miljonu eiro apmērā. Tādējādi budžeta deficīts šogad formāli pieaugs par 40,96 miljoniem eiro.
Tiknuse paskaidroja, ka no papildus klāt nākušajiem izdevumiem 36,28 miljonus eiro veido 2017.gada neapgūtie līdzekļu atlikumi, proti, pašvaldības aģentūru un departamentu pērnā gada budžetu atlikumi, valsts budžeta transferti, neapgūtie investīciju objekti, kā arī citi finanšu līdzekļi.
Šie līdzekļi piešķirti vai ieskaitīti Rīgas pašvaldības budžetā noteiktam mērķim un nevar tikt norakstīti vai izlietoti citiem mērķiem. Budžeta grozījumos tie tehniski atkal jāpiešķir iesākto projektu īstenošanai, skaidroja Tiknuse.
Tāpat departamenta vadītāja stāstīja, ka fiksētais pašvaldības pamatbudžeta līdzekļu atlikums ir 111,14 miljoni eiro. Līdz ar to paredzamais budžeta atlikums šī gada beigās varētu būt nedaudz vairāk nekā 54 miljoni eiro.
Rīgas dome plānojusi atvēlēt 363 000 eiro Rīgas Franču liceja atjaunotās ēkas Kr.Valdemāra ielā darbības uzsākšanai, divus miljonus eiro Imantas vidusskolas sporta laukuma labiekārtošanai, 500 000 eiro Daugavgrīvas vidusskolas fasādes sakārtošanai, bet 497 000 eiro bērnu rotaļu un sporta laukumu labiekārtošanai dažādās Rīgas apkaimēs. Vēl 490 000 eiro plānots novirzīt iekškvartālu piebraucamo ceļu remontiem, 156 000 eiro Rīgas Zoodārza kompleksa "Āfrikas savanna" būvniecībai un 288 000 eiro kompleksa iekārtošanai.
Grozījumu skatīšanas procesā deputātu Jāni Bordānu (JKP) interesēja, kuri ir tie investīciju projekti, kuri nav īstenoti aizkavēšanās dēļ un tāpēc tiek pārcelti uz šo gadu. Departamenta vadītāja pastāstīja, ka galvenie projekti ir "Āfrikas savannas" būvniecība Rīgas Zoodārzā, Rīgas pilsētas ielu seguma atjaunošana, ielu rekonstrukcija, kā arī dzīvojamo māju būvniecība un citi dažāda apjoma projekti.
Deputāts Mārtiņš Bondars (LA) atgādināja, ka joprojām nav saņēmis informāciju par nodibinājuma "Riga.lv" budžeta izlietojumu, ko Tiknuse esot solījusi sniegt jau pamatbudžeta skatīšanas laikā. Departamenta vadītāja solīja sniegt deputātam visu informāciju, kas ir viņas rīcībā.
Savukārt deputāts Krišjānis Feldmans (JKP) pievērsās budžeta sadaļai par Latvijas simtgadi, kur izdevumus plānots samazināt par 345 000 eiro. Tiknuse skaidroja, ka šis finansējums ir pārcelts tām iestādēm, kuras veic attiecīgos simtgades pasākumus, piemēram, kultūras centriem vai namiem, tērpu iegādei un citiem uzdevumiem.
Vēl viņš pauda neapmierinātību par to, ka no asistentu pakalpojumiem personām ar invaliditāti plānotā finansējuma palielinājuma 370 000 eiro asistentu atalgojumam tiks izlietoti tikai 10 609 eiro, bet gandrīz 250 000 eiro tiks lietoti Sociālās palīdzības administrēšanas lietojumprogrammas datu bāzes pilnveidošanai.
Jautājuma skatīšanas procesā deputāts Vilnis Ķirsis (Vienotība) bija iesniedzis piecus priekšlikumus. Viņš piedāvāja 5,86 miljonus eiro novirzīt brīvpusdienu nodrošināšanai visos Rīgas bērnudārzos, 25% no katras Rīgas apkaimes samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa novirzīt konkrētās apkaimes attīstībai, kā arī 500 000 eiro no Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas, likvidējot 11 sabiedrisko attiecību speciālistu štata vietas, novirzīt domes Satiksmes departamenta Transporta būvju uzturēšanas nodaļai, lai nodrošinātu pašvaldības teritorijā esošās kritiskās infrastruktūras, piemēram, Vanšu un Zemitāna tiltu, pienācīgu uzturēšanu.
Tāpat 220 eiro Ķirsis piedāvāja tērēt Rīgas mēra Nila Ušakova (Saskaņa) un viņa vietnieka Andra Amerika (GKR) nosūtīšanai uz Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte rīkotajiem mācību kursiem "Demokrātijas modeļi", kā arī prāvu summu atvēlēt, lai nodrošinātu Vanšu un Zemitāna tiltu padziļinātu tehnisko ekspertīzi, izstrādātu rekonstrukcijas tehniskos projektus un veiktu ārkārtas pasākumus dzīvībai bīstamo situāciju novēršanai. Neviens no deputāta priekšlikumiem atbalstīts netika.
Debašu sadaļā deputāts Juris Pūce (LA) pauda viedokli, ka budžeta deficīts un pārpalikums ir fikcija, jo dome strādājot pēc modeļa, ka visi līdzekļi tiek pārcelti "šurpu-turpu" vairākas reizes. "Tā ir spēle ar cipariem un neraksturo domes patieso finanšu stāvokli," uzskata Pūce.
Bordāns savukārt pauda viedokli, pa pati dokumenta apspriešanas procedūra "neesot normāla". "Normāli būtu, ja priekšsēdētājs jau pirms tam būtu deputātiem visu izskaidrojis un pārliecinājies, vai viņi ir gatavi balsot. Bet tagad man pēkšņi pašam jāsaprot, kāpēc pilsētas budžets no 5% pieaug uz 10% un tad vēl kāds rāda neapmierinātu seju par to, ka tiek uzdoti jautājumi," noteica Bordāns.
Savukārt deputāts Ģirts Lapiņš (NA) sacīja, ka šis ir lielākais budžeta deficīts kāds bijis pēdējos gados un viņam neesot pārliecības par tā pamatotību. "Tās izmaksas un izmaiņas ir haotiskas - kaut kas ir 2017.gads, kaut kas šis gads, bet pirms trim mēnešiem mūs neviens par ko tādu neko neteica. Es gribu, lai budžets ir pārskatāms un, ja veidojas novirzes, lai paskaidro no kurienes. Šobrīd notiek manipulācijas un šim budžetam nav pilnīgi nekādas vērtības, jo mēs šaujam tumsā," pauda deputāts.
Deputāts Feldmans pauda viedokli, ka šāds budžeta deficīta pieaugums ir "noziedzīgs". "Trīs dienas iepriekš mēs saņemam šos apjomīgos dokumentus un knapi paspējam ar tiem iepazīties. Ja Ministru kabinets nebūtu noteicis, kā ir jāpieņem budžets, mēs te pat nesēdētu, jo šis viss ir traucēklis jūsu plāniem," pauda Feldmans, norādot, ka ir gatavs pat no savas kabatas apmaksāt Ķirša ieceri Ušakovam un Amerikam apmeklēt demokrātijas modeļu kursus.
Opozīcijas partijas par budžeta grozījumiem balsoja pret.