Rīga neredzīgajiem joprojām nav gatava

Beidziet gausties. Tik daudz, cik padarīts Rīgā pēdējos gados, nav paveikts 25 gadu laikā līdz šī brīža Rīgas domes sastāvam. Ir tik daudz atjaunotu, uzceltu objektu, atjaunotu ielu segumu , parku u.t.t.. Ielu remontu nevar paveikt bez satiksmes ierobežojumiem. Man prieks, ka daudzi aptaujātie autobraucēji to pacietīgi atzīst. Ja mēs kaut mazliet ietu pretī domei un samazinātu transprta plūsmu Rīgas centrā, ne tikai ķengātos un piekasītos bez smadzeņu kustināšanas, tad varētu paveikt vēl vairāk. Vai kāds ir pmanījis, ka ielas aprīkotas Rīgā ar reljefiem veidojumiem( punktveida izciļņi) ielu pāriešanas vietās uz trotuāriem un pazeminātu ietves malu? Droši vien neviens nav līdz tam pat spējis aizdomāties, kādam nolūkam tas veidots. Tad lūk, tas jau ir tas, kas vajadzīgs neredzīgajiem - iezīmētas reljefas un pazeminātas ielu pārejas vietas. Latvijas galvaspilsēta ir viena no nedaudzajām, kur tas tagad intensīvi tiek veidots ielu seguma atjaunošanas laikā. Dod, Dievs, iespēju Rīgas domei strādāt vēl ilgus gadus šādā čaklā un radošā sastāvā.

Tā ir ietvju sačakarēšana. Cik procentuāli ir tādu neredzīgo, jūs esat daudz tādus redzējuši? Es pa 35 gadiem nevienu. Un vai tiešām tās pumpas un akmeņu taciņas palīdz neredzīgiem cilvēkiem? Jau redzīgais tur var kaklu nolauzt, (un papēžus arī), ne nu vēl akls! Ar bērnu ratiem nevar normāli pabraukt! Neredzīgo cilvēku aizsegā ar skaistiem lozungiem (mēs rūpējamies par neredzīgajiem) bezjēdzīgi tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda bezjēdzīgām pumpām un akmeņiem.

Krustojumā starp Merķeļa un Barona ielām atrodamais luksafors patiešām vairāk traucē nekā palīdz, tas tiesa. Kad šie nedaudzie autobusi tika ieviesti, jau laikus bija iespēja padomāt par to, ka, izņemot gala peuturas nosaukumu, ārpusē varētu tikt nosaukts arī transprota maršruta numurs. Kas gan tam bija par traucēkli? Esmu no tās neredzīgo cilvēku daļas, kura sev ir izvēlējusies citu nostāju, proti, ja pilsēta nepielāgojas man, es pielāgošos pilsētai, citādi būšu atrauta no pasaules, no visas savas dzīves, mācībām un hobijiem. tāpēc cerēt uz uzlabojumiem, turklāt straujiem un drīziem, nav vērts - ir jādara pašiem, jāiet, jāmeklē risinājumi, jākomunicē ar sabierību. Lielākoties civlēki uz ielām neatteiksies palīdzēt, pēdējā laikā drīzāk palīdzība pat tiek īļoti bieži piedāvāta. Tāpēc vienkārši būsim draudzīgi, smaidīsim un runāsim nevis gaidīsim uzlabojumus no mūsu valdošajām iestādēm un organizācijām!!!

Vēl ir, ko zagt ??? - VĒL IR DAUDZ, KO ZAGT !!!