Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Piektdiena, 27. decembris
Inita, Elmārs, Helmārs

Smukumam un valgumam

Kur govs neēd zāli, tur jārok dīķis, Mājoklim saka Raimonds Geks, Bauskas rajona Iecavas novada Zorģu zemnieks. Viņš rīkojies tieši tā un nogāzē pie mājas neizmantojamas zemes vietā ieguvis veldzējošu ūdenstilpni, kuras līmenis pastāvīgi turas krietni virs blakusesošā senā meliorācijas novadgrāvja. Speciālisti teic, ka Latvijas augstais gruntsūdeņu līmenis dīķu veidošanai ir izdevīgs, tomēr ne vienmēr zemākā vieta būs tā, kurā pietiks ūdens piemājas dīķim. Tāpēc talkā jāaicina profesionāli racēji un īstās vietas atradēji, turklāt jānokārto visas vajadzīgās atļaujas.

Latvijā dīķus var rakt daudzās vietās, bet svarīgi ir izvēlēto vietu pamatīgi izpētīt, saka speciālisti

Ūdens gana


Geku dīķis greznojas nogāzē, 15 metrus atstatu un savus piecus metrus augstāk par novadgrāvi, kurš caurtek 30 metrus tālāk esošu citu, senāk veidotu dīķi. "Savu dīķi rakām vietā, kur auga tāds kā grīslis - govs to neēda," Mājoklim stāsta Raimonds. Valguma dēļ zeme stāvējusi neizmantota, tāpēc saimnieki pirms pāris gadiem izlēmuši pamēģināt izveidot tur ūdenstilpi, lai karstajās vasarās būtu kur atveldzēties no dārzu un lauku darbiem. "Racēju atradām viegli, arī izmaksas bija mazas - 1200 latu," atzīst saimnieks. Dīķa platība ir ap 1000 kvadrātmetru, dziļākajā vietā ir trīs metri, malas lēzenas.

"Latvijā gruntsūdeņu līmenis ir samērā augsts, tāpēc dīķi var rakt daudzās vietās," Mājoklim skaidro uzņēmuma Vērsis Ro valdes priekšsēdētājs Vitauts Rotbergs. Viņš norāda, ka pirms dīķa rakšanas ir jāveic hidroģeoloģiskā izpēte, lai būtu garantija, ka potenciālajā dīķī varēs ķert zivis vai karstākās vasaras dienās paglābties no svelmes. Iespējams, ka relatīvi zemā vietā ūdens ir ļoti maz. "Šādos gadījumos var izmantot plēves, lai nosegtu dīķa grunti, tādējādi ierobežojot ūdens aizplūšanu," saka V.Rotbergs. Plēves malas var nostiprināt ar zemi, akmeņiem, un tie vienlaikus kalpos dekoratīviem nolūkiem.

Vajag atļauju


Nav lielas starpības, vai dīķis paredzēts 400 kvadrātmetru vai futbola laukuma izmērā, pirms tā rakšanas jānokārto virkne atļauju. Vērsis Ro patlaban pēc zemnieku saimniecības Mārtiņi pasūtījuma rok īstu mākslīgo ezeru - piecus hektārus plašu dīķi Mārupes pagastā. Šī dīķa vietā agrāk bijusi Baltijas jūra, vēl pirms tam - ledājs. "Vietām melnzeme iet viļņiem vien, pat sešu metru dziļumā," stāsta racējs. Parasti Latvijā melnzemes slānis ir maksimāli 40 centimetru dziļumā. Dīķa dziļums paredzēts līdz septiņiem metriem, racēji veidos arī nogāzes un krastus, iekārtos peldvietas.

"Strādājam šeit jau divus gadus," stāsta V.Rotbergs, bet kopumā tik liela dīķa izrakšanai noteiktais termiņš esot pieci gadi. "Lai sagatavotu visu dokumentāciju šāda izmēra dīķim, paiet pusotra divi gadi."

Mazākam piemājas dīķītim atļaujas nav jākārto tik ilgi, taču vienkārši izrakt lielu bedri un plunčāties tajā nevar, uzsver speciālists. Visi darbi jāsaskaņo ar būvvaldi, rakšanas vietā regulāri notiek pārbaudes, jo par iegūtajiem derīgajiem izrakteņiem - smilti, granti, mālu - jāmaksā valsts nodeva. Vaicāts par rakšanas izmaksām, V.Rotbergs norāda, ka viss tiek mērīts kubikmetros: "Izrokam kubikmetru - lats, pārstumjam to - lats utt." Izrakto gan var izdevīgi pārdot, jo būvniecība Latvijā sit augstu vilni.

Smiltīs dzidrāks


Ģeologu uzdevums ir noskaidrot, vai paredzētajā vietā ir iespējams izrakt dīķi. Jo smilšaināka grunts dīķim, jo ūdens tajā dzidrāks, Mājoklim skaidro ģeologs, BalticGEO valdes loceklis Andrejs Jasinskis. Turpretī, ja dīķa dibens ir mālains, arī ūdens būs tumšāks un duļķaināks. "Lielākais dīķis, kam veicām urbumus, bija trīs hektārus liels," stāsta A.Jasinskis.


Bieži vien cilvēki nepievērš uzmanību tādam faktoram kā tektoniskie lūzumi, Mājoklim uzsver Jānis Neibergs, Latvijas Rīkstnieku un zintnieku brālības biedrs. "Urbumiem līdz 50 metru dziļumā tektonisko lūzumu vietās ūdens ir slikts," skaidro J.Neibergs, "tas izpaužas gan ķīmiskajā sastāvā, gan vizuāli - tas var būt netīrs, ar savādu nokrāsu." Virs šiem lūzumiem arī zemās vietās raktiem dīķiem var trūkt ūdens vai arī sākumā tas būs, taču pēc gada vai diviem pazudīs, tāpēc pirms rakšanas labāk lūgt padomu arī rīkstniekam.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā (LVĢMA) Mājoklis noskaidroja, ka rokamā ūdenstilpe, no kuras izraktās zemes daudzums pārsniedz 20 000 kubikmetru, vairs nav dīķis, bet gan karjers. "Līdz 2004.gadam visi tikai raka bedres, ko uzdeva par dīķiem, un ieguva derīgos izrakteņus - smilti, granti, kūdru," Mājoklim stāsta LVĢMA speciāliste Sarma Randiča, "taču pēc grozījumiem normatīvajos aktos situācija mainījusies." Tagad lielie dīķi jānoformē kā atradnes. Tomēr rakt gribētāji joprojām īpaši neiedziļinoties likumdošanā, atzīst speciāliste. Šie procesi ir Valsts vides dienesta pārziņā, kuram jākontrolē, vai dīķi tiek rakti pēc noteikumiem un nekaitē videi.

Padomi

  • Pirms dīķa rakšanas sertificētiem ģeologiem jāveic hidroģeoloģiskā pārbaude jeb urbumi

  • Nav ieteicams dīķi rakt virs tektoniskā lūzuma, tad ūdens var aizplūst. Šīs vietas labi māk noteikt arī rīkstnieki

  • Pirms dīķa rakšanas tas jāsaskaņo vietējā pašvaldībā un būvvaldē

  • Dīķis, kurš pēc izraktā grunts daudzuma pārsniedz 20 000 kubikmetru, jau ir atradne jeb karjers, tādam vajadzīgas speciālas atļaujas

  • Maksa par rakšanu un grunts pārvietošanu ir aptuveni viens lats par kubikmetru. Izrakto smilti, granti vai mālu saimnieks var pārdot

Hidroģeoloģiskās izpētes izmaksas ir atkarīgas no tā, cik lielu dīķi paredzēts rakt - ja dīķis būs pushektāru liels, tad jāveic 10 urbumi, parastais urbšanas dziļums ir pieci metri. "Par katru metru jāmaksā 15-20 latu," saka A.Jasinskis, "atkarībā no urbumu skaita var piemērot atlaides." Piemēram, pushektāru lielam dīķim, kuram urbumus veic piecu metru dziļumā, hidroģeoloģiskā izpēte maksās tuvu 1000 latiem.

Karjers lielāks


Bieži vien cilvēki nepievērš uzmanību tādam faktoram kā tektoniskie lūzumi, Mājoklim uzsver Jānis Neibergs, Latvijas Rīkstnieku un zintnieku brālības biedrs. "Urbumiem līdz 50 metru dziļumā tektonisko lūzumu vietās ūdens ir slikts," skaidro J.Neibergs, "tas izpaužas gan ķīmiskajā sastāvā, gan vizuāli - tas var būt netīrs, ar savādu nokrāsu." Virs šiem lūzumiem arī zemās vietās raktiem dīķiem var trūkt ūdens vai arī sākumā tas būs, taču pēc gada vai diviem pazudīs, tāpēc pirms rakšanas labāk lūgt padomu arī rīkstniekam.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā (LVĢMA) Mājoklis noskaidroja, ka rokamā ūdenstilpe, no kuras izraktās zemes daudzums pārsniedz 20 000 kubikmetru, vairs nav dīķis, bet gan karjers. "Līdz 2004.gadam visi tikai raka bedres, ko uzdeva par dīķiem, un ieguva derīgos izrakteņus - smilti, granti, kūdru," Mājoklim stāsta LVĢMA speciāliste Sarma Randiča, "taču pēc grozījumiem normatīvajos aktos situācija mainījusies." Tagad lielie dīķi jānoformē kā atradnes. Tomēr rakt gribētāji joprojām īpaši neiedziļinoties likumdošanā, atzīst speciāliste. Šie procesi ir Valsts vides dienesta pārziņā, kuram jākontrolē, vai dīķi tiek rakti pēc noteikumiem un nekaitē videi.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas