Tiesā aģentūrai BNS teica, ka ir saņemts aktīvista Ulda Freimaņa pieteikums, taču pagaidām vēl nav pieņemts lēmums par pieteikuma virzību.
Freimanis 16.martā pie Brīvības pieminekļa ir iecerējis rīkot desmit cilvēku lielu piketu Baigā gada upuru piemiņai. Viņš pamatīgu brēku gan presē, gan politiskajās aprindās sacēla pēc tam, kad 2010.gadā 1.jūlijā plānoja gājienu, lai atzīmētu vācu armijas ienākšanas Rīgā gadadienu. Gājiens gan izjuka, jo Freimani īsi pirms pasākuma uz pārrunām izsauca Drošības policija.
Aģentūra BNS jau ziņoja, ka tiesai savs spriedums jāpieņem līdz 16.martam. Iepriekšējo gadu prakse rāda, ka tiesas lēmumi 16.marta pasākumu rīkotājiem ‒ gan antifašistiem, gan nacionālo pusi pārstāvošajām organizācijām ‒ ir labvēlīgi.
Daugavas vanagi Latvijā jau 2009.gadā vairākiem gadiem uz priekšu pašvaldībā 16.martā bija pieteikuši gājienu no plkst.11 līdz 14, plānojot, ka tajā piedalīsies apmēram 300 cilvēku, kuri gājienā dotos no Doma baznīcas līdz Brīvības piemineklim, pie tā paredzot arī noturēt nelielu sapulci.
Gājienu no Doma laukuma līdz Brīvības piemineklim laikā no plkst.10 līdz 12 bija pieteicis arī pērkoņkrustietis Igors Šiškins, kurš atbalsta leģionāru gājienu. Pērkoņkrustiešu gājienā bija pieteikti aptuveni 50 dalībnieku.
Aktivitātes 16.martā plānoja izvērst arī aktīvists Uldis Freimanis, kurš ar piketu pie Laimas pulksteņa plānojis pieminēt Baigā gada staļinisko upuru piemiņu. Šis pasākums bija ieplānots vienlaikus ar Daugavas vanagu gājienu ‒ no plkst.11 līdz 14. Freimaņa pieteiktajā pasākumā bija pieteikti desmit cilvēku.
Biedrība Apvienība pret nacismu 16.martā bija plānojusi divus pasākumus ‒ ziedu nolikšanu no plkst.8.45 līdz 9.15, plānojot 20 cilvēku dalību, bet vēlāk ‒ no plkst.10 līdz 13 ‒ aptuveni 100 cilvēku sapulci Brīvības pieminekļa laukumā pie Bastejkalna.
Savukārt biedrība Autonoma darbība bija iesniegusi pieteikumu organizēt "antifašistisku gājienu" no Strēlnieku laukuma līdz Brīvības piemineklim, kurā piedalītos apmēram 200 cilvēku.
Kalve paziņojumā medijiem paskaidrojis, ka lēmumu neatļaut nevienu no pieteiktajiem pasākumiem pieņēmis, lai izvairītos no iespējamām provokācijām un sabiedriskās drošības apdraudējuma.
Drošības policijas (DP) priekšnieks Jānis Reiniks atzinis, ka šogad 16.martā ir augstāks risks sabiedriskajai kārtībai un drošībai nekā citus gadus, jo nekad nav bijis tik daudz pieteiktu pasākumu. Arī nesen notikušā krievu valodas referenduma iespaidā riski šogad ir augstāki.
Reiniks Rīgas domes izpilddirektora pienākumu izpildītāja lēmumu aizliegt rīkot pasākumus 16.martā nosaucis par politisku un atgādina, ka drošības pasākumus šajā dienā organizēt ir vieglāk, kad pieteiktie pasākumi ir oficiāli atļauti.