Tā dēvētās būvnieku karteļa lietas izskatīšana tiesā varētu sākties ne ātrāk kā nākamā gada sākumā. Turklāt tiesa nolēmusi vienā lietvedībā apvienot visus desmit iesniegumus par Konkurences padomes (KP) lēmuma par uzņēmumu sodīšanu atcelšanu.
Diskutējami pierādījumi
KP lēmums par soda piemērošanu desmit tā sauktā būvnieku karteļa dalībniekiem lielā mērā satur frāzes "iespējams", taču faktiski uz šiem pieņēmumiem par iespējamu vienošanos ir pieņemts lēmums, kas spēkā stāšanās gadījumā – visticamāk – ne tik daudz uzņēmumiem sitīs finansiāli, cik tieši reputācijas kontekstā.
Vienlaikus svarīgi norādīt, ka KP sarunu ierakstus saņēma no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), kas sarunas, pēc Dienas rīcībā esošās informācijas, noklausījās pavisam cita iemesla dēļ un tikai atsevišķu personu kontekstā. Bet tik un tā – būvnieku sarunas par iespējamu vienošanos par tirgus, iespējams, nelikumīgu, sadali KNAB pēc analīzes un izmeklēšanas neatzina par likuma normu pārkāpumu. Tajā pašā laikā KP, "izstudējusi" sarunas, izdara secinājumus, lielā mērā balstoties uz pieņēmumiem un nosacītām likumsakarībām, kas sarunās saklausītās frāzes it kā apstiprina ar pēc tam tālāk sekojošajiem notikumiem būvniecības projektu konkursu kontekstā.
Būtiski atgādināt, ka patlaban Latvijā ir savā ziņā daļēji anulēts nevainīguma prezumpcijas jēdziens attiecībā uz – jau atkal – "iespējams" noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas pierādīšanu. Proti, pēc ļoti pretrunīgu un tiesību ekspertu asi kritizētu grozījumu pieņemšanas normatīvos šobrīd tiesībsargiem vairs ar kriminālizmeklēšanas metodēm nav jāuzrāda neapstrīdami pierādījumi, ka "aizdomīgā nauda" ir iegūta noziedzīgā ceļā. Faktiski šobrīd radīta situācija, kad uz izmeklētāja – būtībā līdz galam nepierādīta – pieņēmuma pamata, ko raksturo apzīmējums "visticamāk", tiesai tiek rosināts lemt par "iespējams, noziedzīgas naudas konfiscēšanu", tajā pašā laikā pati persona, kurai nauda tiek konfiscēta, līdzšinējās kriminālprocesuālās kārtības rezultātā var netikt atzīta par vainīgu likumu pārkāpšanā nepietiekamu pierādījumu dēļ.
Līdz ar to, izvērtējot gan KNAB secinājumus, uz kuru pamata tika izbeigts kriminālprocess karteļa sarunu kontekstā, gan KP lēmumu un tās argumentāciju, izskatās, ka ir izdarīts tieši tāda paša līmeņa pieņēmums, ka, iespējams, būvnieki ir īstenojuši "aizliegtu vienošanos un tirgus pārdali". Šo pieņēmumu vēl vairāk pastiprina arī nianse, ka vismaz publiski pieejamajos dokumentos vismaz pagaidām īsti nekur nav atrodams neapstrīdami pierādīts fakts, ka "vienošanās" rezultātā būtu notikusi tirgus kropļošana tādā kontekstā, ka rezultātā būtu bijis sadārdzināts projekts. Proti, visi pieņēmumi par iespējamajiem finansiālajiem zaudējumiem pasūtītājam vismaz pagaidām ir tikai teorētiski.
Tiesību eksperti arī atgādina – KNAB sarunas ierakstīja un analizēja uz, pēc visa spriežot, ierosinātas operatīvas vai cita kriminālprocesuāla rakstura lietas pamata, kas noteikti bija pamatots ar konkrētām aizdomām par konkrētām personām. Līdz ar to arī sankcija sarunu ierakstīšanai izsniegta tikai konkrētiem mērķiem. Taču – tā kā KNAB lietu ir izbeigusi, bet ierakstus (vai tikai to atšifrējumus uz papīra) ir nodevusi KP, kas vispār nav kriminālizmeklēšanas struktūra, tiesību eksperti nopietni apšauba šo sarunu kā pierādījumu un KP lēmumu argumentācijas apstiprinātāja izmantošanu. Īpaši ņemot vērā to, ka sarunas ierakstītas kriminālprocesuālā kārtā, bet KP lēmums ir administratīvs akts. Turklāt interesanti – Dienai arī kļuvis zināms, ka KP, aicinot "karteļa dalībniekus" uz paskaidrojumu sniegšanu, vismaz atsevišķas sarunas it kā nav reģistrējusi ne audioformātā, ne ar oficiāli parakstītu sarunas protokolu par to saturu – tādu KP atbildi esot saņēmuši atsevišķi lietā iesaistītie dalībnieki uz lūgumu iepazīties ar citu lietā iesaistīto personu paskaidrojumu protokoliem. Protams, nevar izslēgt, ka KP vienkārši "blefo" un pietur šo paskaidrojumu sarunu saturu tiesvedībai, ar kuras neizbēgamību noteikti rēķinājās jau lēmuma pieņemšanas brīdī.
Tikpat būtiska ir nianse attiecībā uz pasūtītāju jeb iepirkumu rīkotāju pusi – KP savā publiski pieejamā lēmumā nepārprotami vairākkārt norāda uz pasūtītāju (valsts, pašvaldības pārstāvju) iespējamu iesaisti vai ieinteresētību konkrētu uzvarētāju noteikšanā. Taču šī nianse, šķiet, ir krasā pretrunā ar KNAB secinājumiem, kas, visticamāk, šādus iespējamus amata noziegumus savā izmeklēšanā vērtēja. Līdz ar to šajā kontekstā rodas jautājums – vai KP ar savu lēmumu būtībā apšauba KNAB izmeklēšanas kvalitāti un objektivitāti, vai arī – ka ar šādām teorētiskām un KNAB neapstiprinātām, iespējamām aizdomām KP cenšas "paspilgtināt" iespējamā karteļa vainu un nodarīto kaitējumu sabiedrībai un valstij.
Vērtē tikai "noklausītos"
KP savā lēmumā arī cita starpā norādījis, ka vērtēts ir tikai KNAB noklausīto sarunu dalībnieku teiktais un iespējamā ietekme uz konkurenci, kas ļauj izteikt pieņēmumu, ka KP faktiski darbojas reaģējoši, nevis preventīvi, līdz ar to nevar uzskatīt, ka šobrīd KP ar savu lēmumu būtu, iespējams, sekmējusi būvniecības tirgus attīrīšanu. Proti, KP lēmumā teikts: "Papildus norādāms, ka vienošanās šajā lietā tiek vērtēta starp lielākajiem Latvijas būvniekiem, kas neaptver visus Latvijas uzņēmumus, kas sniedz būvniecības pakalpojumus, kā rezultātā individuāli katram Lietas dalībniekam, t. sk. grupu ietvaros, pastāvēja zināms risks, ka vienošanās rezultāts no pašu Lietas dalībnieku viedokļa nav garantēts tieši tādā veidā un apmērā, kā ir vienojušies lietas dalībnieki (un tas izriet no lietas dalībnieku sarunām), jo vienošanos realizāciju un tās gaitu laikā (no lietas dalībnieku skatu punkta) ietekmē ne tikai paši lietas dalībnieki, bet, piemēram, neparedzēti vai neietekmējami apstākļi (…)" No šā secināms – savā ziņā KP ar šo arī apliecina, ka "karteļa dalībnieki" nemaz nevarēja būt droši, ka "sarunātās lietas" tā arī notiks. Turklāt tikpat labi izdarāms pieņēmums, ka arī nepārbaudītā būvniecības tirgus dalībnieku daļa varētu būt radījusi alternatīvu "karteli".
Savdabīgi ir arī KP secinājumi, ka sodītie uzņēmumi ar savu rīcību ir ietekmējuši vai pat izslēguši konkurenci dažādos iepirkumos, jo, pieņemot, ka viss pārējais būvniecības sektors darbojas tikai un vienīgi godīgi, "karteļa" dalībniekiem nevarēja būt nekādu garantiju, ka konkursos nepieteiksies "nekartelisti", vēl jo vairāk – ņemot vērā, ka Latvija jau daudzus gadus ir vienotajā ES tirgū, tostarp būvniecībā, nevienam nebija nekādu garantiju vai drošības, ka "sarunātajos" konkursos nepiedalīsies kādas citas ES dalībvalsts būvuzņēmumi.
Nenoliedzami būtiska nianse ir tā, ka, pēc Dienas rīcībā esošās informācijas, KP līdz 15. decembrim ir lūgusi tiesu pagarināt atbildes sniegšanas termiņu sodīto būvnieku sāktajās tiesvedībās pret KP, kas ekspertu skatījumā ļauj izdarīt pieņēmumu, ka KP pārstāvji neizslēdz, ka lēmumos par sodu piemērošanu ietvertā argumentācija varētu būt nepietiekama, lai pārliecinātu tiesu, tāpēc nepieciešams sagatavot papildu argumentus. Vienlaikus KP par šo faktu Dienai sniedza savu skaidrojumu atbildes sniegšanas termiņa pagarināšanai: "Iestādes paskaidrojumu sniegšanas termiņš tiesā parasti ir viens mēnesis. Iestāde termiņu var lūgt pagarināt objektīvu apstākļu dēļ, piemēram, ja paskaidrojumi sniedzami vienlaicīgi uz vairākiem pieteikumiem par vienu lēmumu. Būvnieku lieta tiesā pašlaik ir apvienota vienā tiesvedībā, kuras ietvaros vienlaicīgi tiks vērtēti visi iesniegtie 10 pieteikumi. Šai lietai tiesa pagarināja procesuālo termiņu paskaidrojumu iesniegšanai, tāpēc Konkurences padome pašlaik rūpīgi iepazīstas ar lietas dalībnieku pieteikumiem un attiecīgi gatavo paskaidrojumus tiesas noteiktajā termiņā."