Mākslas objekts ir Rīgas pilsētas veltījums Latvijai jubilejā - ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību pieminekļa "saturu" iespējams regulāri mainīt, tādējādi būs iespēja sekot līdzi Latvijai būtiskiem stāstiem. Šobrīd ikvienam apskatāmi stāsti, kas veltīti janvāra barikādēm.
"Latvijas valsts jubilejā Rīga iedzīvotājiem sagatavojusi divas nozīmīgas dāvanas. Viena ir fundamentāla un funkcionāla – Mežaparka lielā estrāde -, bet otra – virtuālais piemineklis Goda vārti, kas ir simbolisks gan formā, gan saturā un iekļaujas pilsētas vidē kā laika zīme dažādiem pārbaudījumiem un apliecinājums jaunai sasniegtai brieduma pakāpei – Latvijas simtgadei," atklāšanas pasākumā pauda Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņa).
"Goda vārti simbolizē pārtapšanas procesu – no vienas kultūrtelpas uz citu, no vienas laiktelpas citā, no laicīgās telpas uz sakrālo. Vārti simboliski savieno laikus - pagātni, tagadni un nākotni. Savukārt Brīvības ielas ass Goda vārtus taisnā līnijā savieno ar Brīvības pieminekli – Latvijas valsts un tautas pagātnes liecinieku. Vēl tālāk ejot, pāri Daugavai, slejas Gaismas pils. No tehnoloģiskā un saturiskā viedokļa šis pilsētvides objekts ir vērtējams kā veiksmīgs Latvijas radošo industriju piemērs un to potenciāla apliecinājums, jo tehniskie risinājumi un arī mākslinieciskais izpildījums radīts Latvijā," atklāšanas pasākumā akcentēja kultūras ministre Dace Melbārde (NA).
Objekta Goda vārti idejas un dizaina autors ir mākslinieks Visvaldis Asaris, tā mākslinieciskās programmas 3D projekciju autors – videomākslinieks Māris Kalve, bet pieminekļa saturisko vēstījumu izstrādājis dzejnieks Andris Akmentiņš.