Delna: Likumdošanas procesa ietekmēšana maksā aptuveni 150 tūkstošus

Delna norādīja, ka lobētāji pētījuma laikā veiktajās intervijās apgalvoja, ka visaktīvākās lobēšanas aktivitātes ir manāmas tieši pirms vēlēšanām saistībā ar likumiem, kas regulē akcīzes preces, azartspēles, publiskos iepirkumus, vides aizsardzību un būvniecību. Politiskās partijas pieprasa ziedojumus priekšvēlēšanu kampaņām, un par samaksu politiķi nemaina likumus, kas reglamentē šīs nozares. To organizē partiju cilvēki, kas ir atbildīgi par līdzekļu piesaisti.Delnas intervētais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvis apstiprināja, ka citās intervijās lobētāji teikuši: "Politiķi pārdod savus pakalpojumus. Un uzņēmumi, kas to var atļauties (protams, ne visi), tos pērk."Pētījumā Delna noskaidroja, ka jomas, kurās visbiežāk notiek lobēšana, ir stingri regulētas un ir ar augstu ekonomisko ietekmi. Visefektīvākie lobētāji Latvijā ir finanšu sektorā (94%), enerģētikas sektorā (87%) un lauksaimniecībā (87%). Gan privātais, gan NVO sektors tiek uzskatīti par efektīviem lobētājiem lauksaimniecības un finanšu jautājumos, un pirmais tika augstāk vērtēts arī attiecībā uz enerģētikas jautājumiem. llgtermiņa lobēšana notiek attiecībā tieši uz tām rīcībpolitikas jomām, kas ir pakļautas stingrai regulācijai, piemēram, banku sektors, azartspēles, alkohols, un publiskā sektora budžeta investīcijām, piemēram, infrastruktūra, vai abām, piemēram, enerģētika. Piecas līdz sešas galvenās ministrijas, kas saistītas ar ekonomikas nozaru un uzņēmējdarbības regulāciju, kopā ar Saeimu un tās pastāvīgajām komisijām, ir galvenie lobēšanas aktivitāšu mērķi tādās jomās kā IT, būvniecība, atkritumu apsaimniekošana un veselības aprūpe, secināja Delna.Delna noskaidroja, ka publiskie iepirkumi ir sfēra, kurā notiek visvairāk lobēšanas aktivitāšu, jo tā ir iespēja nokļūt tuvāk valsts naudai, tieši un ātri ietekmējot uzņēmējdarbības rezultātus. 37% uzņēmējdarbības sfēras pārstāvju Latvijā uzskata, ka korupcijas dēļ viņi nav uzvarējuši kādā publiskā iepirkumā ES pēdējo trīs gadu laikā (ES vidēji 32%).Delna portālu Diena.lv informē, ka lobēšanas aktivitātes Latvijā nereti ir slēptas - lobēšanas atklātība novērtēta ar 28% no 100. Savukārt, apskatot lēmumu pieņemšanas procesu no tiesiskā ietvara un prakses viedokļa, secināts, ka Latvijā iespējas piekļūt lobētājiem pie informācijas un publiskā sektora prakse publicēt informāciju vai būt pieejamiem ir novērtēta apmierinoši (50%). Vērtējums norāda uz to, ka esam ieviesuši zināmu regulējumu, bet netiek nodrošināta tā atbilstoša izpilde. Integritāte jeb ētika/godaprāts ir novērtēts ar 43%. Rezultāts veidojās no augsta novērtējuma par publiskā sektora darbinieku ētikas kodeksu esamību, nevis tādēļ, ka tie tiek patiesi ievēroti, bet gan tādēļ, ka sadarbība ar lobētājiem ir atrunāta Interešu konflikta novēršanas likumā (67%). Privātajā sektorā ētikas kodeksi (nozaru asociācijas, korporācijas, u.c.) ir sastopami arvien biežāk, tādēļ piešķirts vidējs vērtējums (50%), bet vissliktāk šajā kategorijā tika vērtētas likuma normas, kas nosaka nodarbinātības ierobežojumus amatpersonām un lobētājiem (33%).Vērtējot lobētāju iespējas vienlīdzīgi piekļūt institūcijām un dalībai lēmumu pieņemšanas procesā, tika saņemts augsts vērtējums - 48%. Tas veidojās no vērtējuma par konsultantu un sabiedrības iesaistes iespējām lēmumu pieņemšanas procesā (75%), kas saistīta ar ļoti atvērtas valsts pārvaldes veidošanas procesu pēdējo gadu laikā. Padomnieku un ekspertu grupu daudzveidība gan novērtēta salīdzinoši zemu, jo tajās iekļūt  nav tik vienkārši (20%).Transparency International, kuras nodaļa Latvijā ir Delna, pētījumu par lobēšanas praksi un atklātību paralēli veica 19 Eiropas Savienības valstīs. Lai izzinātu lobēšanas praksi Latvijā, tika veiktas 17 intervijas ar dažādiem jomas profesionāļiem, ekspertiem, bijušajām un esošajām amatpersonām.