Viņš norādīja, ka tādējādi tirgū tiktu veicināta konkurence, kas būtu izdevīgi patērētājiem. Tālāk jautājums būtu par to, cik ieinteresēti patērētāji būtu elektroenerģiju pirkt kopā ar citiem pakalpojumiem, piemēram, internetu vai televīziju.
Savukārt Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs, runājot par elektroenerģijas tirgu kopumā, pastāstīja, ka peļņas marža tajā ir ļoti maza - 1% līdz 2%. Tirgotāji elektroenerģiju pērk biržā un tālāk piedāvā patērētājiem, savstarpēji konkurējot ar pārsvarā pakalpojuma kvalitāti un spēju prognozēt cenu.
Tāpat viņš stāstīja, ka patlaban tirgū ir tādi komersanti, kurus varētu raksturot kā ''spēlmani'' jeb ''gambler''. Attiecīgie uzņēmumi tirgū piedāvā ļoti zemu cenu, prognozējot vai cerot, ka nākamajos 12 mēnešos biržas cena kritīsies. Ja tā tomēr nesamazinās, tad komersanti vairs nevar izpildīt līgumu un pārtrauc to, savukārt klients dodas pie tirgotāja un maksā augstāku cenu.
Žīgura ieskatā elektroenerģijas tirgotājam būtu jāmaksā soda nauda, ja tas nevar izpildīt fiksētas cenas līgumu, taču patlaban tas nenotiek.
Aģentūra LETA jau rakstīja, ka elektroenerģiju lietotājiem drīkst tirgot tikai reģistrēti tirgotāji, kuriem noslēgts Sistēmas lietošanas līgums ar AS Sadales tīkls. Uzņēmuma mājaslapā publiskotajā tirgotāju sarakstā atrodams arī Lattelecom vārds, turklāt gan to tirgotāju sarakstā, kuri var tirgot elektroenerģiju mājsaimniecībām, gan to komersantu listē, kuri elektroenerģiju var pārdot juridiskajām personām.
Pagaidām gan Lattelecom nav aktīvo tirgotāju sarakstā. Kompānijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zanda Šadre aģentūrai LETA sacīja, ka informācija par uzņēmuma pakalpojumu attīstību gaidāma nākamā gada pirmajā pusē, plašāku informāciju gan nesniedzot.
Informācija Sadales tīkla mājaslapā liecina, ka elektroenerģijas tirgū mājsaimniecību segmentā patlaban ir septiņi aktīvi tirgotāji, bet juridisko personu segmentā - 17 komersanti.