Rietumu medijos daudz var lasīt par nešpetnajiem nodokļu optimizētājiem, taču tie ir tikai ziediņi uz Austrumeiropas darboņu fona. Kad Ukrainas valsts no Vecmīlgrāvī dzīvojoša pensionāra uzņēmuma iegādājas 250 miljonu dolāru vērtu naftas urbšanas ierīci par 400 miljoniem, tas jau vairāk bija atbilstoši mūsu platuma grādu vērienam. Izmeklēšana līdz šim varējusi atrast tikai dažus pensionārus un bezpajumtniekus, kuriem par apjomīgajiem darījumiem nebijis ne mazākās nojautas. Tiklīdz nauda nonāca ārzonu firmu tīmeklī, tā pilnībā pazuda no izmeklētāju redzesloka.
Lai arī noplūdinātie materiāli atklātībai atsedz tikai daļu no kopējā ofšoru biznesa, tomēr jau par šo daļu vien ir vērts saskandināt glāzītes. Šajā gadījumā mazāk satrauc pārtikuši rietumvalstu komponisti vai aktieri, kuri ārzonu bankās mēģina no nodokļiem pasargāt savu bagātību, daudz svarīgāks ir vietējo shēmotāju un valsts izzadzēju sliktais miegs. Nekur nav teikts, ka atklātībai nodotais datu blāķis kādu droši nogādās aiz restēm, tomēr šis gadījums liks nervozēt un saprast, ka sakombinēto naudiņu nepietiek vien veikli nogādāt ārzonā un tālāk viss ies kā pa diedziņu.
Piespēlēto datu apjoms ir neaptverams, un to saturs - eksplozīvs. Datu apjoms ir 160 reižu lielāks nekā Wikileaksnoplūdināto diplomātu slepeno depešu apjoms, tāpēc to izvērtēšana var ieilgt, bet tas ir tā vērts. Eksperti no Tax Justice Network kopējo ofšoru apgrozījumu vērtē pat 32 triljonu dolāru apmērā, kas līdzinās aptuveni 1200 kopā ņemtiem Latvijas iekšzemes kopproduktiem.
Starptautiskais izmeklējošo žurnālistu konsorcijs, kam dati tika piegādāti, to izvērtēšanā sadarbojas arī ar Baltijas Pētnieciskās žurnālistikas centru Re:baltica, un tas patiesi priecē. Visu laiku lielākajā starptautisko žurnālistu sadarbības projektā Latviju pārstāv žurnāliste Arta Ģiga, kura ir arī raidījuma Nekā personīga galvenā producente. Līdz šim medijos saistībā ar apjomīgiem ārzonu darījumiem izskanējuši vairāki ASV, Francijas, Krievijas, Azerbaidžānas u. c. valstu politiķu un prominenču vārdi, taču Latvijas pilsoņi šajā sakarā pagaidām vēl nav figurējuši, lai arī mums noteikti būtu ko parādīt.
Iegūt maksimālo labumu no noplūdinātajiem datiem, protams, ne tuvu nav tikai žurnālistu uzdevums. Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible, piemēram, jau lūdzis padalīties ar datiem arī ar viņu. Arī Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm būtu jāmēģina tikt pie sensitīvās informācijas. Tā galu galā sastāv ne tikai no aktuālākajiem ofšoru datiem, bet ietver arī informāciju par aizraujošajiem deviņdesmitajiem. Kurš gan negribētu ielūkoties pagātnē caur ārzonu finanšu darījumu prizmu?