"Algotā hakera" profils Latvijā - katrs piektais ar mobilo ierīci apiet uzņēmuma noteiktos ierobežojumus

Ar labiem nodomiem – izdarīt darbuLai gan darba/privātās dzīves koncepts jau ir pazīstams kopš 19.gadsimta, tradicionālā darba laika plkst.9-18 robežu izzušana notiek līdz ar interneta izplatību. Šo procesu īpaši sekmē tūkstošgades paaudze jeb "millenials:, kas uzauguši reizē ar mobilajām tehnoloģijām un ir lielākā "algoto hakeru" vecuma grupa Eiropā – 36% vecumā no 18 līdz 34 gadiem. Arī Latvijā tieši gados jaunākie darbinieki atzīst, ka biežāk pārkāpj uzņēmuma liegumus, lai paveiktu savu darbu – 18-24 gadu vecuma grupā tie ir 37%, bet 25-34 gadu grupā – 26%. "Ar labiem nodomiem – izdarīt darbu – darbinieki mēdz pārkāpt vai ignorēt darba devēja noteiktos drošības ierobežojumus. Piemēram, ar privātā viedtālruņa palīdzību piekļūt tādām failu koplietošanas vietnēm kā Dropbox, izmantot Skype vai lietot privāto e-pastu darba sarakstei. Tāpēc īpaši svarīgi ir nodrošināt strādājošos ar zināšanām un risinājumiem, lai sekmētu digitālo prasmju attīstību, kontrolētu darba/privātās dzīves saplūšanu un IT drošību arī ārpus uzņēmuma fiziskajām sienām," norāda Samsung Electronics Baltics biznesa klientu attiecību vadītājs Ronalds Možeiko.Jaunas darba tendences Arvien vairāk strādājošo Latvijā cenšas neatlikt darbus uz vēlāku, bet paveikt tos uzreiz, sev ērtā laikā un vietā, piemēram, pusdienu pārtraukumos (43%) vai ceļā uz un no darba (65%), izmantojot mobilo ierīču sniegtās iespējas, kas mūsdienās pielīdzināmas jaudīgam kabatas datoram."Lai gan daļa uzņēmēju saviem darbiniekiem atslēdz e-pastu pēc darba laika beigām, vairums tomēr nevēlas zaudēt "24/7" jeb vienmēr pieejama darbaspēka priekšrocības. Jo īpaši, ja pārstāv starptautiskas kompānijas, aptverot dažādas laika zonas," skaidro Londonas Universitātes Koledžas patērētāju un biznesa psihologs Dimitrios Tsivrikos. "Pretēji priekšstatam, ka šī tendence traucē privātajai dzīvei, 30% Lielbritānijā strādājošo ir pārliecināti, ka līdz ar ierīču nodrošinājumu un sagatavotību viņi spēj labāk tikt galā ar pienākumiem. Turklāt viņi rada jaunas darba metodes, uzlabojot personīgās un profesionālās dzīves balansu," uzskata Tsivrikos.Kā atklāj pētījums, 75% Eiropā aptaujāto mēdz katru dienu gandrīz stundu risināt privātus jautājumus darba laikā. Latvijā visaktīvāk ar privātām lietām darba laikā aizraujas tieši "algoto hakeru" 25-35 gadu vecuma grupa. Tie lasa ziņu portālus (64%), lieto internetbanku (64%), raksta e-pastus (63%) un īsziņas (61%).Puse respondentu uzskata, ka iespēja sapludināt privāto dzīvi un darbu, izmantojot tehnoloģijas, paaugstina viņu produktivitāti un apmierinātību ar darbu kopumā. "Līdz ar darba satura "iznešanu" ārpus faktiskajām darba telpām būtiski paaugstinās ne tikai darbinieka produktivitāte, bet arī drošības riski uzņēmumu un iestāžu datiem, kas nokļūst darba devējam un IT speciālistam nepārredzamā vidē jeb "pelēkajā zonā". Ja ar mobilo ierīci, kurā atrodas darba faili un e-pasti, atgadās kāda ķibele, tad apdraudēts ir viss uzņēmums, ne tikai darbinieka privātums," brīdina Možeiko.Labā ziņa Eiropas darba devējiem – 70% no visiem aptaujātajiem uzsver, ka par drošības jautājumiem domā vairāk nekā pirms gada, 95% ir arī rīkojušies, lai uzlabotu ierīču aizsardzību, piemēram, regulāri nomainot paroles. Latvijas dati gan nav tik iepriecinoši, jo tikai divas trešdaļas aptaujāto darbinieku atzinuši, ka izmanto kādu no drošības funkcijām savam darba/privātajam viedtālrunim. Taču sestajai daļai aptaujāto nav nekādas aizsardzības ikdienā lietotajām mobilajām ierīcēm – viedtālrunim, portatīvajam datoram vai planšetdatoram.