Tiesībsargs norāda, ka Lietuvā un Igaunijā šis jautājums jau sen ir atrisināts, bet Latvijā no valsts puses nekas līdz šim nav izdarīts.
Jansons piekrīt, ka šī jautājuma risināšana prasa zināmu procedūras maiņu, nepieciešama medicīnisko indikāciju izvērtēšana. Viņš norāda, ka šajos jautājumos, iespējams, varētu noderēt kaimiņvalstu pieredze.
Jau ziņots, ka 22 gadus pēc Padomju Savienības sabrukuma Latvijā joprojām dzīvo cilvēki, kuri ikdienā uz savas ādas turpina izjust PSRS represiju sekas. Tie ir cilvēki, kuri toreiz uzdrošinājās nepiekrist komunistiskajam dzīves standartam un tādēļ tika atzīti par psihiski slimiem.
Kopš tā laika, piemēram, šizofrēnijas diagnoze viņiem ir palikusi uz mūžu. Nelīdz ne sūdzēšanās tiesībsargātājiem, ne mediķiem. Lietuva un Igaunija, piemēram, politiski uzliktās diagnozes saviem bijušajiem disidentiem noņēma jau pirmajos neatkarības atjaunošanas gados. Bet Latvijas politiķi atzīst, ka par to vienkārši bijis piemirsts.
Garīgi slima cilvēka diagnoze šiem cilvēkiem ir palikusi, lai gan krimināllietas ir izbeigtas. Diagnozes dēļ šiem cilvēkiem joprojām ir aizliegts strādāt vairākās profesijās vai saņemt autovadītāja apliecību. Okupācijas muzejā domā, ka tādu represēto Latvijā varētu būt ap 50.