Kā vēstīts, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), veicot pārbaudi, ir noskaidrojis un atstādinājis no pienākumu pildīšanas vienu biroja amatpersonu, kura, iespējams, nopludinājusi tā dēvētās Latvenergo amatpersonu krimināllietas materiālus.
"Lai gan dzīvojam it kā deklarēti tiesiskā valstī, šādas lietas pie mums notiek regulāri – būtībā neizpaužama informācija tiek brīvi nodota trešo personu rīcībā. Galvenais iemesls visticamāk meklējams tajā, ka izmeklētājs vairs nesaredz konkrētai lietai reālu attīstības perspektīvu, kas savukārt nozīmē pamatīgu izgāšanos. Šādā veidā bieži vien tiek mēģināts panākt zināmas aktualitātes uzturēšanu lietā. Pats interesantākais, ka gan atsevišķu tiesībsargājošo iestāžu darbinieku, gan daļas sabiedrības acīs šāda prakse ir visnotaļ atbalstāma, lai gan, vērtējot no tiesiskuma aspekta, tā būtu vērtējama kā absolūti nepieņemama," sacīja A.Elksniņš.
Viņaprāt, likumdošanai neatbilstoši ir vērtējami gadījumi, kad neizpaužamu informāciju nodod brīvās preses rīcībā. "Tas neapšaubāmi rada noteiktas interpretācijas iespējas, kā arī kalpo noteikta mērķtiecīga un iepriekš plānota viedokļa veidošanai," sacīja SC deputāts. Viņaprāt, galvenais iemesls, kādēļ tā notiek, - "iestādei sāk trūkt juridisku argumentu skaļi un pompozi iesāktu lietu tālākai virzībai, tāpēc tiek liktas lietā šādas juridiski visnotaļ nekorektas un apšaubāmas metodes".
"Vairāk tomēr sliecos domāt, ka arī šajā gadījumā vadošās ir vai nu kādas politiska rakstura intereses, vai arī vēlme KNAB pierādīt savas eksistences noderīgumu un lietderību gan pašlaik, gan nākotnē," domā A.Elksniņš. Viņš gan neatbildēja, vai KNAB varētu kalpot noteiktām politiskām vai kādām citām šauri subjektīvām interesēm. "Protams, man kā juristam izteikt tik kategorisku vispārīgu spriedumu nebūtu korekti. Tomēr vēlreiz uzsveru – vadoties tikai un vienīgi no publiski pieejamas informācijas, šad un tad nākas par to nopietni aizdomāties," teica SC politiķis. "Turklāt jāņem vērā vēl kāds aspekts – jau tolaik, kad KNAB vadīja Normunds Vilnītis, visai skaidri iezīmējās noteikta un nepārprotama frakcionārisma tendence biroja iekšienē, kas ar tik plašām pilnvarām apveltītai iestādē kā KNAB ir pilnīgi nepieļaujami, bet diemžēl tā nu tas ir – notiek nevis korektas un juridiski nevainojamas izmeklēšanas darbības, bet gan kaut kāda neskaidra deķa vilkšana uz vienu vai otru pusi. Šādu dažādu interešu pastāvēšana birojā jau pati par sevi liek šaubīties par tā darbības profesionalitāti. Tā vietā, lai vadītos no pašu deklarētajiem principiem, daļa darbinieku ir strīķisti, citi sazin vēl kas, un visā šajā jūklī kaut kā pazūd KNAB jēga un būtība – būt par vienu no tiesiskuma balstiem šajā valstī," avīzei rezumēja A.Elksniņš.
Uz jautājumu, vai informācijas nopludināšanas gadījumus objektīvi izmeklē un izanalizē tiesībsargājošās institūcijas, deputāts teica, ka, "ja vajadzēs, nopludinātāju atradīs piecās minūtēs, ja nebūs izdevīgi – pat nemeklēs". "Tikko tiek aizskartas varas nesēju intereses, reakcija ir nekavējoša. Turpretī, ja tā kalpos valdošajām aprindām, viss pamazām tiks nomuļļāts un aizmirsts, kaut vai, piemēram, savulaik uz Aināru Šleseru un citiem tolaik neērtiem politiskajiem oponentiem ēnu metošā telefona sarunu publiskošana Jūrmalas lietā – vai sabiedrība ir uzzinājusi, kurš un kāpēc nodeva mediju rīcībā it kā noklausīto telefona sarunu izdrukas?" jautāja A.Elksniņš.