Tematu par pieredzējušo demokrātiju praksi vajag paturpināt ar ikgadējo valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanu, kad, kā jau pēdējā laikā ierasts, viena no interesantākajām un pamācošākajām lasāmvielām ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža deklarācija.
Izskatās, ka šogad ministrs turpinājis "optimizēt" nodokļus, izmantojot diezgan primitīvu shēmu - algas vietā savos uzņēmumos viņš saņem aizdevumus. Uz šo brīdi deklarētā aizdevumu summas jau tuvojas pusmiljonam un sastāda nepilnus 480 000 latu. Šāda optimizācija palīdz ministram ietaupīt uz sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu rēķina, kā arī nemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Sprūdža kungs ir izcils savu koalīcijas vecbiedru tradīciju sekotājs. Kampara "tumbočka", Zaķa mašīna un Sprūdža aizdevumi - lielisks "tiesiskuma" koalīcijas pamats.
Nevienā attīstītās demokrātijas valstī ar augstiem morāles principiem nekas tāds nebūtu iespējams, jo ministrs, pār kuru gultos kaut desmitā daļa no šīm "optimizācijas" aizdomām momentāli būtu demisionējis pats vai pēc viņa pārstāvētā politiskā spēka pieprasījuma.
Taču Latvijā valdošā koalīcija ir tiktāl iedzīvojusies visatļautībā, ka uzskata, ka ministra izvairīšanās no nodokļu nomaksas no teju pusmiljona latu ienākumiem ir pavisam normāla un attaisnojama lieta. Vēl vairāk, arī pats shēmotājs atļaujas ne vien turpināt atrasties savā ministra amatā, bet arī moralizēt par jautājumiem, kuros, diemžēl, pēc būtības neko nejēdz.
"Saeimas balsojums par izstrādātajiem grozījumiem pašvaldību deputātu statusa likumā būs kā lakmusa papīrs, kurš izgaismos ne tikai katras partijas godīgumu un attieksmi pret vietā un nevietā bieži piesaukto tiesiskumu, bet arī katra atsevišķa deputāta spēju sabiedrības intereses likt augstāk par personīgo labumu," moralizē Sprūdžs runājot par viņa virzīto juridisko brāķi - grozījumiem likumā par pašvaldības deputāta statusu. Par paša gūtajiem personīgajiem labumiem, apejot valsts nodokļu sistēmu, ministrs, acīmredzot, šajā brīdī bija piemirsis.
Pie varas esošās partijas nu jau ir aizgājušas tiktāl, ka ministru amatos atrodas ne vien negodīgi, bet arī neizglītoti un nekompetenti cilvēki. Tā vietā lai moralizētu par analfabētiskajiem grozījumiem, kas grauj valsts likumdošanas sistēmu un var pamatīgi apgrūtināt pašvaldību darbu, to autors varētu nokāpt no saviem augstumiem un ieklausīties ekspertu, juristu un Tiesībsarga viedokļos.
Runājot pēc būtības, moralizētāja virzītie grozījumi ir pretrunā ar starptautiskajām un Eiropas cilvēktiesību tiesas normām, tie pārkāpj nevainīguma prezumpciju, ļauj fabricēt apsūdzības un gadiem vilcināt kriminālvajāšanu pret jau ievēlētajiem pašvaldību deputātiem, kurus, saskaņā ar šiem pašiem grozījumiem, neviens neaizvietos, kā rezultātā pašvaldību darbs tiks apgrūtināts. Bez tam grozījumi noved pie absurdas situācijas, kad persona drīkst kandidēt un tikt ievēlēta pašvaldības domē, taču nedrīkst tur pildīt savus pienākumus. Visbeidzot, iniciatīvas autors vai nu nezin, vai negrib zināt, ka Kriminālprocesa likumā jau sen ir ietvertas normas, saskaņā ar kurām apsūdzētai personai var uzlikt ierobežojumu pildīt amata pienākumus. Un nespēja šos ierobežojumus izmantot ir izpildvaras un tiesu varas problēma, tāpat kā bezgalīgi garā gaidīšana uz lietu iztiesāšanu, un tā nav risināma iegrožojot deputātu statusu.
Taču šajā koalīcijā un šajā konkrētajā ministrijā moralizēšana, īpaši priekšvēlēšanu periodā, ir iemīļots rīks, kas aizstāj gan kompetenci, gan kvalitāti.