Kalnmeiers trešdien runā prokuratūras gada pārskata sanāksmē atzina, ka, izanalizējot 2011.gadā pasludinātos septiņus spriedumus, ar kuriem par noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizāciju lielā apmērā notiesātas kopā 10 personas, secināts, ka nevienam nav piespriesta reāla brīvības atņemšana.
Atmazgātās summas šajās lietās svārstās no 40 000 līdz 936 000 latu. Piemēram, trīs personas par 936 000 latu atmazgāšanu, izmatojot ļoti sarežģītu shēmu, saņēma nosacītu cietumsodu, un viņām arī nebija ko konfiscēt.
"Līdz ar to valsts pakratījusi pirkstu, iztērējusi milzīgu naudas apmēru, lai izmeklētu to, kas ir beidzies faktiski ne ar ko. Šajā saistībā, lai arī cik to man nepatīkami pieminēt, – kad tiesneši un prokurori aktīvi cīnās par savām tiesībām saņemt algas pielikumu, tad es tomēr gribētu vērst šeit esošo virsprokuroru uzmanību, ka mūsu pienākums ir atgādināt, ka prokuroriem ir pienākums pret valsti. Mēs nevaram prasīt tikai, lai valsts mums dod, bet arī mums pašiem jāsniedz kāds ieguldījums. Šis piemērs liecina par to, ka tiesnešiem un prokuroriem ne tuvu nav izpratnes par šā nozieguma bīstamību un kādu kaitējumu tas nodara valsts budžetam," uzskata ģenerālprokurors.
Šāda tendence, ka shēmotāji nesaņem atbilstošu sodu, pēc Kalnmeiera sacītā, ir ļoti bīstama, jo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana ir nozieguma veids, kas ir saistīts ar apdraudējumu valsts budžetam. "Par kādu soda prevenciju mēs varam runāt, ja shēmotājs redz, ka viņš par to nekādu reālu sodu nesaņems," norādīja ģenerālprokurors.
Pērn konstatētas vairāk nekā 50 noziedzīgās shēmas naudas atmazgāšanā, un pērn būtiski pieaudzis to konstatēto noziedzīgo nodarījumu skaits, kur atmazgājamā summa pārsniedz vienu miljonu latu.
Tas ir satraucošs rādītājs, kas liecinot, ka shēmas tiek veidotas arvien rūpīgāk un pārdomātāk, iesaistot arvien lielāku personu skaitu. Šādās shēmās parasti tiek piesaistīti 20 līdz 50 uzņēmumu, kuri izvēlas noziedzīgā ceļā atmazgāt savus naudas līdzekļus.
Prokuratūras paspārnē esošais Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests 2010.gadā izdevis 48 rīkojumus par naudas līdzekļu iesaldēšanu, bet pērn tādi bija 109 rīkojumi un naudas izteiksmē tie ir vairāki miljoni latu.
Pērn reģistrēti 154 noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas noziegumi, savukārt gadu iepriekš – 149. Šādi dati, pēc ģenerālprokurora teiktā, norāda tendenci, ka "ļoti daudzi uzskata par svētu lietu nozagt valstij" un uzskata, ka tas nav nekas briesmīgs.