Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Rīgā -2 °C
Sniega pārslas
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Gulbe prognozē cukura ražošanas atjaunošanu Latvijā ar Krievijas investoru palīdzību

Tā kā par iespēju Latvijā būvēt cukura pārstrādes rūpnīcu esot interesējušies Krievijas un citu valstu investori, turklāt vietējiem zemniekiem nebūtu problēmu atjaunot cukurbiešu audzēšanu, iespējams, Latvijā pēc dažiem gadiem varētu tikt atjaunota vietējā cukura ražošana, atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

"Pie manis ir vērsušies vairāku valstu, galvenokārt Krievijas, potenciālie investori, izrādot interesi par iespēju Latvijā atjaunot cukura ražošanu un būvēt jaunu rūpnīcu. Ja kāds ir gatavs uzcelt jaunu modernu rūpnīcu, noteikti arī zemnieki būs gatavi audzēt cukurbietes," sacīja Gulbe.

Viņa atgādināja, ka patlaban Eiropas Savienībā (ES) ir aktualizēts jautājums par cukura ražošanas kvotām, kuras tiks atceltas 2015.gadā. Tās ES valstis, kurām ir kvotas, grib sistēmu saglabāt, jo tas ir izdevīgi, tikmēr Latvijas zemnieki ir par kvotu atcelšanu, jo "viņiem ir visas iespējas ražot cukuru".

"Konkurence ES nav godīga - vieni drīkst ražot cukurbietes, bet citi - nē. Jādod visiem vienādas iespējas, un zemniekiem pašiem jāizvēlas, vai tas būs ekonomiski izdevīgi vai nē. Zemnieki saka, ka cukurbiešu audzēšana nav problēma, jo saglabājies pietiekami daudz zināšanu, turklāt ir akūta nepieciešamība pēc jaunas lauksaimniecības kultūras, kas atrisinātu vienveidīgās augu sekas problēmu. Arī tehnikas parks nesagādātu grūtības. Turklāt zemniekiem būs garāka sezona, jo pie cukurbiešu audzēšanas strādniekiem darbs ir līdz pat Jaunajam gadam," norādīja Gulbe.

Tāpat viņa sacīja, ka pirms cukurfabriku likvidēšanas cukura ražošana bija atbilstoša "labākajiem standartiem".

"Rūpnīcas atbilda augstākajiem standartiem gan no vides, gan drošības viedokļa, arī no pašizmaksas viedokļa viss bija kārtībā. Problēma bija novecojušās rūpnīcas, kurās bija daudz jāinvestē. Rūpnīcām nebija arī kur izplesties, jo tās atradās pilsētās, tādēļ tika pieņemts lēmums likvidēt ražošanu," sacīja Gulbe.

Viņa arī norādīja, ka vietējā cukura ražošana atrisinātu arī cenu problēmu, līdzsvarojot pārāk lielo cenu starpību pasaules un ES tirgos.

"Cukura cenu starpība ir ļoti liela. Šajā gadā pasaules tirgos cukura cena samazinājusies par 20%, tikmēr ES tirgū, pateicoties kvotu sistēmai, tā paaugstinājusies par 23%. Tendence joprojām turpinās - ES cukura cena oktobrī bija 708 eiro (497 lati) par vienu tonnu, savukārt pasaules tirgū - 566 dolāri (303 lati) par tonnu," rezumēja LTVC vadītāja.

Kā ziņots, arī zemkopības ministre Laimdota Straujuma atzinusi, ka ES veiktā cukura reforma bija kļūdaina, savukārt Latvija pasteidzās ar cukura rūpnīcu slēgšanu.

"Reforma bija kļūdaina, tās mērķi netika sasniegti, un Latvija, kā arī citas valstis, pasteidzās ar cukura fabriku slēgšanu. ES ne tikai Latvijai, bet arī daudzām valstīm samazināja cukura ražošanu, to būtībā likvidējot, līdz ar to valstis savas ražotnes slēdza. Tomēr jāatzīst, ka ES piedāvātie kompensējošie maksājumi cukurbiešu audzētājiem bija ļoti pievilcīgi," sacīja Straujuma.

Viņa arī norādīja, ka diskusijas saistībā ar 2015.gadā plānoto cukura kvotu atcelšanu ir ļoti smagas.

"Tās ir ļoti smagas diskusijas, jo ļoti daudzas valstis nevēlas kvotu atcelšanu. Stingri par atcelšanu iestājas tikai trīs valstis - Latvija, Igaunija un Īrija. Esmu runājusi ar Igaunijas lauksaimniecības ministru, un vienojāmies - ja valstis ar vairākumu nobalsos par kvotu paturēšanu līdz 2020.gadam, varētu sākt runāt par iespēju piešķirt papildu kvotas tām valstīm, kuras kvotas zaudēja neveiksmīgās reformas rezultātā," sacīja Straujuma.

Kā ziņots, ES cukura nozares reformu sāka 2005.gadā, divos reformas gados piedāvājot maksimālo atbalstu - 730 eiro (513 lati) par tonnu kvotas cukura fabrikām, kas saistībā ar reformu nolems pārtraukt savu darbību.

Reformas iznākumā Latvijā tika slēgtas cukura ražotnes Jelgavā un Liepājā, savukārt cukurbiešu audzētājiem kopš 2006.gada kompensācijās izmaksāti vairāk nekā 18 miljoni latu. Kompensāciju izmaksa tiek turpināta vēl joprojām.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē