Šobrīd spēkā esošais Būvniecības likums paredz, ka būvatļauja tiek izdota pēc tam, kad būvētājs ir saskaņojis būvprojektu ar atbildīgajām institūcijām un izpildījis visus nepieciešamos priekšnoteikumus būvdarbu uzsākšanai. Attiecīgi būvatļaujas saņemšana rada tiesības uzsākt būvdarbus. Personas, kurus skar būvniecība, būvatļauju var pārsūdzēt tiesā. Šādā gadījumā būvatļaujas darbība tiek apturēta, un būvnieks, kaut arī tā plānotā būvniecība ir likumīga, ir spiests tērēt laiku un resursus, lai lūgtu tiesā būvatļaujas darbības atjaunošanu. Jūlijā pieņemtais Būvniecības likums tika izstrādāts ar mērķi padarīt šo regulējumu elastīgāku. Jaunais regulējums paredz, ka būvatļaujas saņemšana vēl nedod tiesības uzsākt būvdarbus. Būvētājs pēc būvatļaujas saņemšanas tikai būs tiesīgs uzsākt būvprojekta izstrādi, proti, dažādu tehnisko dokumentu un atļauju saskaņošanu. Gadījumā, ja būvatļauja būs apstrīdēta vai pārsūdzēta, pasūtītājs tāpat varēs turpināt būvprojektēšanu uz savu risku. Fakts, ka pasūtītājam būs izdota būvatļauja, nebūs pietiekams, lai uzreiz varētu uzsākt būvdarbus, jo būvdarbus varēs veikt tikai pēc tam, kad būvvalde būs izdarījusi atzīmi būvatļaujā par visu tajā ietverto projektēšanas un būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, un būvatļauja būs kļuvusi neapstrīdama. Šajā sakarā jānorāda, ka jaunais likums nedod skaidru atbildi, vai ieinteresētās personas būs tiesīgas apstrīdēt un pārsūdzēt atzīmi būvatļaujā par tās nosacījumu izpildi. Un, ja trešajām personām šādas tiesības tiks atzītas, vai atzīmes par nosacījumu izpildi pārsūdzēšana apturēs iespēju uzsākt būvdarbus? Domājams, ka šādā gadījumā netiktu sasniegts viens no jaunā likuma mērķiem – nodrošināt, ka personu apstrīdēšanas un pārsūdzības tiesības nesamērīgi neaizkavē likumīgu būvniecības procesu.Vērtējot ieinteresēto personu tiesības apstrīdēt būvatļauju, jāņem vērā, ka būvatļauja būs tikai pamats tālākai būvprojekta saskaņošanai, tādēļ no tās var arī nebūt iespējams pilnībā uztvert, kāda gala beigās izskatīsies būve. Šis apstāklis varētu veicināt trešo personu vēlmi apstrīdēt pašu būvatļaujas saņemšanu, kaut arī iebildumi varētu tikt novērsti vēlākās projektēšanas stadijās. Proti, trešajām personām, piemēram, kaimiņiem, būs jāpieņem lēmums par būvatļaujas apstrīdēšanu, vēl nemaz nezinot, kā projektu ietekmēs turpmākais būvprojektēšanas process.
Jurists: Pārsūdzēšanas kārtība jaunajā Būvniecības likumā – neskaidra
Nupat ir pieņemts jauns Būvniecības likums, kas paredz virkni izmaiņu un jauninājumu, kā saskaņojama būvniecība, tostarp arī kādā kārtībā būs pārsūdzamas būvatļaujas. Lai arī jaunais likums stāsies spēkā tikai nākamā gada februārī, jau tagad rodas vairāki juridiska rakstura jautājumi un nianses par likumā veikto izmaiņu mērķiem un jēgu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.