Latvijas kopējais ieguvums no ES budžeta proporcionāli ir viens no četriem lielākajiem Eiropas Savienībā, lai arī absolūtos skaitļos nedaudz samazinās.
No Latvijas interešu viedokļa šis darījums ir ievērojami labāks par Eiropas Komisijas sākotnējo priekšlikumu. Saskaņā ar šo vienošanas Latvijas zemnieki saņems divas reizes lielākus maksājumus nekā šogad, tomēr pakāpeniska palielināšana ilgs sešus gadus. Savukārt pēdējā brīdī piešķirtais papildus finansējums Latvijas lauku attīstības programmām liecina par Valda Dombrovska spēju uzstāt uz vitālu Latvijas interešu ievērošanu.
Ja dalībvalstis nebūtu spējušas vienoties šodien, jaunā budžeta pieņemšana, visticamāk, būtu iespējama tikai pēc pusotra vai pat diviem gadiem. Tad Latvijas zemniekiem nebūtu nekāda palielinājuma tiešmaksājumos, jo tie automātiski turpinātos tikai līdzšinējā līmenī.
Tomēr - nekas nav izlemts, pirms viss ir nolemts. Budžets vēl ir jāapstiprina Eiropas Parlamentam (EP). Pirmo reizi Eiropas Parlamentā būs aizklātais balsojums, lai deputāti savā balsojumā varētu justies brīvāki no dalībvalstu valdību spiediena. Katrā ziņā sarunas starp EP un Eiropadomi par vairākumam pieņemamu budžeta ietvaru solās būt ļoti spraigas.
Svarīgi balsojumi par budžetu un lauksaimniecības politiku ir gaidāmi Eiropas Parlamenta plenārsēdē marta sākumā. Es gatavoju priekšlikumu regulas grozījumiem, kas paredzētu Latvijas zemniekiem lielākus tiešmaksājumus jau no 2014.gada. Tuvākajās nedēļās meklēsim un organizēsim tam atbalstu parlamenta deputātu vidū.
Esmu pārliecināta, ka sarunās starp Eiropas Parlamentu un Eiropadomi budžets vēl tiks mainīts un mums līdz galam ir jāturpina centieni panākt labāku rezultātu.
ES nākamo septiņu gadu budžeta diskusija tiešām izvērtās par "gladiatoru kauju", kurā katras valsts vadītājs, pirmkārt, domā par savas valsts sabiedriskās domas spriedumu. Kopējie Eiropas mērķi un vērtības šajā kaujā, kas notiek zem liela spiediena, diemžēl reizēm tiek piemirstas.
Sasniegtais rezultāts visiem ir kompromiss, bet tas ir daudz labāk, nekā turpmāka nenoteiktība, kas novestu pie septiņgades budžeta atlikšanas un ikgadēju (vienagada) pagaidu budžetu pieņemšana.