Ģenerālprokurora līdzšinējā pieredze liecina, ka atteikumu saņēmušās personas parasti apzinās iemeslus. "[Brokai atteikuma iemeslus] nojaust vajadzētu. Vai viņa apzinās tieši, es nezinu. [..] Savāktie materiāli parasti rāda, ka persona kā minimums vismaz apzinās, kāpēc ir atteikts," intervijā skaidroja Kalnmeiers.Broka SAB lēmumu nodēvējusi par politiski angažētu, bet Kalnmeiers vēlreiz uzsver, ka SAB darbībā politiskus motīvus nesaskata. Ģenerālprokurors norāda - Broka nav vienīgā politiķe, kurai atteikta pielaide valsts noslēpumam. Tādi ir arī, piemēram, Jānis Urbanovičs (Saskaņas centrs) un Andrejs Elksniņš (Saskaņas centrs), Aleksandrs Mirskis (Alternative).Kalnmeiers gan atzīst - situācija, kad svarīgo tieslietu jomu vada cilvēks bez pielaides valsts noslēpumam, nav normāla. "Tā ir duāla situācija. Tā tiešām ir. Premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) ir pateikusi, ka demisiju neprasīs, un Brokas kundze ir gatava turpināt darbu līdz jaunas vadības izveidošanai. Tas ir tāds kompromisa lēmums, lai nešūpotu valdību pirms Saeimas vēlēšanām. [..] Tas nav normāli, ka ministram nav pielaides. Nav normāli," uzskata Kalnmeiers.Lēšams, ka Ģenerālprokuratūras atzinums, vai Brokai var dot pielaidi valsts noslēpumam, būs zināms mēneša laikā.
Kalnmeiers: Broka nojauš, kāpēc viņai atteikta pielaide valsts noslēpumam
Tieslietu ministre Baiba Broka (NA) Ģenerālprokuratūrā pārsūdzējusi Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmumu atteikt viņai pielaidi valsts noslēpumam. Līdz šim Broka aizstāvējusies, ka neizprotot atteikuma iemeslus, taču to intervijā raidījumam _Nekā Personīga _apšauba ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.