Viņaprāt, nav nepieciešams arī paaugstināt minimālo darba algu.
EP deputāts argumentēja, ka IIN kopējā likme Latvijā nav jāaiztiek, jo tā ir viena no zemākajām Eiropā un konkurētspējīga attiecībā uz lielajām algām, tātad tiem, kuri pelna 1000 latus, 2000 latus vai 5000 latus mēnesī. Šādu algu saņēmēji nekur citur Eiropā nemaksā tik zemu nodokli par ienākumiem. Tajā pašā laikā tie, kuri pelna līdz 500 latiem, nekur citur nemaksā tik dārgu nodokli par ienākumiem kā Latvijā. "Tātad mūsu nodokļu sistēma ir ļoti labvēlīga šaurai, šaurai grupiņai, kura pelna lielas algas, un ļoti nelabvēlīga tautas lielākajai masai, kas pelna salīdzinoši nelielas algas," secināja EP deputāts, skaidrojot: ja samazina kopējo IIN likmi, procentuāli tas nāk pa labu lielo algu saņēmējiem, jo procents no 3000 latiem ir summāri lielāks nekā no 300 latiem.
Pēc Kariņa domām, vajag paaugstināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu, un tas jāpalielina visiem, arī ļoti turīgajiem, taču šādi soli daudz vairāk izjutīs mazo algu saņēmēji.
Pat Zviedrijā, kas ir "lielo nodokļu zeme", par mazām algām maksā mazāku nodokli nekā Latvijā, izpētījis Kariņš, tāpēc, viņaprāt, būtiskākais ir mainīt ar nodokļiem neapliekamo minimumu darbaspēkam. Galvenajam mērķim ir jābūt pēc iespējas uzlabot iedzīvotāju labklājību, un neapliekamā minimuma paaugstināšana ir lēmums, kas var to palīdzēt sasniegt, līdzīgi kā lēmums aplikt nekustamo īpašumu ar nodokli savulaik veicināja investīcijas ražošanā.
"Būtu kardināla kļūda vēl samazināt IIN, jo tas neko neuzlabos," sacīja EP deputāts un atzīmēja, ka lieliem uzņēmumiem, kuri maksā augstas algas, jau patlaban būtu iemesls savas centrālās mītnes pārcelt uz Rīgu, Liepāju vai Daugavpili un maksāt visus nodokļus, kas Latvijā ir zemāki lielām algām nekā pārējā Eiropā, bet tas nenotiek, un būtu jāuzdod jautājums, kāpēc.
EP deputāts domā, ka neapliekama minimuma paaugstināšana varētu stimulēt jaunu darba vietu rašanos.
Kariņš vērtēja, ka Finanšu ministrija kopumā strādā pareizā virzienā. EP deputāts gan neatbalsta ieceri palielināt minimālo darba algu, jo tas nozīmē, ka lēts darbaspēks kļūst aizvien dārgāks un būs uzņēmumi, kuri drīzāk nepieņems, nevis pieņems kādu darbā.
Vaicāts, vai šis nebūtu nozīmīgs solis ēnu ekonomikas samazināšanai, Kariņš pauda viedokli, ka minimālās algas paaugstināšana spiedīs tos, kuri maksā daļu algas oficiāli un daļu - aploksnē, samazināt aploksnē izmaksājamo tiesu par labu valsts tiesai.
Ja valsts grib cīnīties ar jauniešu bezdarbu, minimālās algas paaugstināšana drīzāk varētu kavēt jauniešu iesaistīšanos legālā darba tirgū, jo ar aizvien augstāku minimālo algu būs grūti atrast legālu darbu, tādējādi pat varētu tik veicināta ēnu ekonomika un nelegālā nodarbinātība, jo uzņēmējs varētu labāk izvēlēties jaunu cilvēku nodarbināt dažas dienas nedēļā, maksājot nevis legālo minimālo algu, bet, piemēram, 150 latus aploksnē, tādējādi neveicot sociālās iemaksas, turklāt vecumdienās jaunajam cilvēkam nebūs iespēju pierādīt darba stāžu.
"Ja skatāmies uz nodokļu sistēmu, ir jāsaprot, ka tas ir spēcīgākais valdības instruments, kādā veidā attīstīt tautsaimniecību," teica Kariņš, paužot aizdomas, ka daudzi politiķi ne līdz galam izprot, ka nodokļu politika ir reāls instruments un ir uzmanīgi un desmit reizes jāmēra, kā panākt vēlamo efektu.
Kariņš atzina, ka viņu satrauc koalīcijas strīdi par šiem jautājumiem, un pauda domu, ka visiem būtu jāpiegādā bezmaksas ekonomikas mācību grāmatas, lai politiķi saprastu likumsakarības.
"Ēnu ekonomika pie mums ir nevis zemas minimālās algas dēļ, bet zemām algām ir pārlieku liels nodoklis," rezumēja EP politiķis un uzsvēra: ja grib nopietni samazināt ēnu ekonomiku, tad ir jāatņem šķēršļi legālai darbībai, un viens no šķēršļiem ir pārmērīgi liels nodokļus slogs uz zemām algām. Ja to mainītu ar neapliekamo minimumu, samazinātos ēnu ekonomika, domā Kariņš.
Viņš uzsvēra, ka nodokļu sistēma jāmaina ar prātu, lai panāktu efektu. Kā labu iepriekš pieņemtu lēmumu viņš minēja uzņēmumu ienākumu nodokļa samazināšanu no 25% uz 15%. Samazinot šo nodokli, naudas masa, ko valsts iekasēja, pieauga, nevis samazinājās, jo uzņēmumi nebija vairs gatavi slēpt savu peļņu, tie godīgi samaksāja zemu nodokli un "visi bija priecīgi".
Kā jau ziņots, valdības koalīcijā patlaban ir domstarpības par to, kādas nodokļu izmaiņas īstenot nākamgad. Likumā paredzēts, ka 2014.gadā tiks par diviem procentpunktiem - no 24% uz 22% - samazināts IIN. Uz šādu risinājumu uzstāj Reformu partija, kas rosina arī nākamgad straujāk - līdz 140 latiem - paaugstināt nodokļu atvieglojumus par bērniem.
Vienotības ministri - labklājības ministre Ilze Viņķele un finanšu ministrs Andris Vilks - iepriekš izteikušies, ka IIN samazināšana par diviem procentpunktiem nākamajā gadā vēl būtu diskutējama un ka IIN samazināšana varētu notikt pakāpeniskāk.
Finanšu ministrija piedāvā nākamgad īstenot trīs būtiskus ienākumu nevienlīdzību mazinošus pasākumus - minimālās algas palielināšanu, neapliekamā minimuma diferencēšanu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām paaugstināšanu.
Minimālo darba algu no 2014.gada paredzēts palielināt no 200 uz 225 latiem jeb 320 eiro mēnesī. Vienlaikus ir plānots ieviest diferencēto neapliekamo minimumu, nosakot, ka darba algai, kas nepārsniedz minimālo algu, neapliekamais minimums ir 84 lati mēnesī, bet darba algai virs minimālās algas neapliekamais minimums pakāpeniski tiek samazināts, līdz pie darba algas 400 latu mēnesī neapliekamais minimums saglabājas esošajā līmenī, proti, 45 lati mēnesī. Visbeidzot ir paredzēts paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām no 80 latiem mēnesī uz 98 latiem mēnesī.