Viņa skaidroja, ka KP kompetencē neietilpst vērtēt - atļaut vai aizliegt - publiskas personas tiesisko pamatu darbībai privāto tiesību jomā. Tomēr, ja šāda darbība tiek sākta, pašvaldības uzņēmums tiek atzīts par tirgus dalībnieku un tā darbības tiek vērtētas atbilstoši Konkurences likumam.
"Kamēr pašvaldība vēl nav izlēmusi, vai sākt konkrēto komercdarbību, mēs nevaram pašvaldībai aizliegt to darīt. Bet, ja šāds uzņēmums tiks izveidots, uz to attieksies visi Konkurences likuma noteikumi un, ja uzņēmums šos noteikumus pārkāps, KP varēs pret to vērsties," sacīja Kabanova.
Vienlaikus KP uzskata, ka valstij nevajadzētu jaukties biznesā, ja vien tam nav īpaša pamatojuma. Iespējamie "īpašie pamatojumi" definēti Valsts pārvaldes iekārtas likumā - ja tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā; nozarē, kurā pastāv dabiskais monopols, tādējādi nodrošinot sabiedrībai attiecīgā pakalpojuma pieejamību; stratēģiski svarīgā nozarē; jaunā nozarē; nozarē, kuras infrastruktūras attīstībai nepieciešami lieli kapitālieguldījumi; nozarē, kurā atbilstoši sabiedrības interesēm nepieciešams nodrošināt augstāku kvalitātes standartu.
Jau ziņots, ka pašvaldības un valsts uzņēmumiem nevajadzētu sākt darboties tirgos, kur ir brīva konkurence un veiksmīgi darbojas uzņēmēji, tā otrdien žurnālistiem pēc apstiprināšanas amatā pašvaldības uzņēmuma Rīgas ūdens nodomu iesaistīties fasētā ūdens tirgū komentēja jaunā KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.
Viņa pauda viedokli, ka valsts un pašvaldības institūcijām būtu jāatstāj uzraudzības un kontroles funkcija un tām nebūtu jānodarbojas ar biznesu. Ābrama bažījās par regulētā un brīvā tirgus sajaukšanu Rīgas ūdenī un ieņēmumu pārnešanu no viena uz otru. Viņa gan atzina, ka ir jāpēta, kāpēc Rīgas ūdenim radusies šāda nepieciešamība, tomēr patlaban, viņasprāt, šāda darbība varētu būt konkurenci deformējoša.
Jau ziņots, ka Rīgas domes sēdē otrdien tiek lemts par piekrišanu pašvaldības ūdenssaimniecības uzņēmuma Rīgas ūdens līdzdalības iegūšanai sabiedrībā ar ierobežotu atbildību Aqua Riga, kas plāno ražot un tirgot pudelēs fasētu ūdeni.
Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas speciālisti atklātā vēstulē Rīgas domes deputātiem, KP un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam Rīgas ūdens fasētā ūdens projektu Aqua Riga nodēvējuši par absurdu un pauduši bažas, ka tas var novest pie nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanas.
Organizāciju pārstāvji uzskata, ka nepieciešama šī projekta publiska apspriešana, tāpat vēstulē aicināts neatbalstīt un uzraudzīt Rīgas ūdens ieceri sākt fasētā ūdens ražošanu.
Biznesa portālam Nozare.lv aptaujātie dzeramā ūdens ražotāji iepriekš pauduši viedokli, ka Rīgas ūdens jaunais dzeramā fasētā ūdens projekts pašreizējās lielās konkurences apstākļos nebūs ne reāls, ne saprātīgs.
Rīgas pašvaldības uzņēmuma Rīgas ūdens plānus iesaistīties fasētā ūdens tirgū kritizējis arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, norādot, ka valstij un pašvaldībām nav nekādas nepieciešamības veidot jaunus uzņēmumus un konkurēt ar privāto sektoru tajos segmentos, kur veiksmīgi funkcionē tirgus un patērētājiem jau patlaban ir pieejams cenas un kvalitātes ziņā daudzpusīgs piedāvājums.
Arī Rīgas domes opozīcijas deputāti uzskata, ka projekts būtu jāaptur, savukārt Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) ir pretējās domās - šādu iespēju neizmantot būtu muļķīgi.
Jau ziņots, ka meitasuzņēmuma Aqua Riga apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai pašvaldības Rīgas ūdens tā pamatkapitālā plāno ieguldīt 105 000 latu, kurus plānots atpelnīt aptuveni četros gados, savukārt fasētā ūdens ražošanai nepieciešamie pamatlīdzekļi un daļa no apgrozāmajiem līdzekļiem aptuveni 300 000 latu apjomā tiks finansēti no kredītiestādes aizdevuma līdzekļiem, kuru varētu atmaksāt četros gados.
Desmit gadu laikā Rīgas ūdens no šī projekta plāno gūt 4,6 miljonu latu peļņu. Ušakovs uzskata, ka citu ražotāju satraukums ir saprotams, tomēr pašvaldībai šis projekts sniegs jūtamu ieguvumu, tāpēc šo iespēju neizmantot būtu muļķīgi. "[4,6 miljoni] ir pietiekami daudz, lai daudzviet Rīgā varētu pieslēgt mājas pie centrālā ūdensvada," uzsvēra mērs.