"NATO valstu vienprātība pēdējā gada laikā ir bijusi ja ne gluži ideāla, tad tuvu tam. Diskusijas notiek nopietnas, bet to mērķis ir kopīgs - sasniegt lielāku drošību dalībvalstīm. Vienalga, vai tas ir, projicējot drošību uz ārpusi, vai nodarbojoties ar atturēšanas politiku, kā tas pašlaik ir Baltijas valstīs un Polijā, arī Rumānijā un Bulgārijā, - jebkurā gadījumā tas ir kopīgs mērķis, un diskusijas notiek par to, kā šo mērķi labāk sasniegt. Protams, ka viedokļi ir dažādi, taču jau pēc lēmumu pieņemšanas organizācija,neapšaubāmi, ir vienota," norādīja Bērziņš.
"No vienas puses - jo vairāk dalībvalstu, jo grūtāk ir panākt šo vienprātību, no otras - jo vairāk dalībvalstu, jo šī organizācija ir spēcīgāka, tai ir lielāka ietekme. Jo vairāk dalībvalstu, jo lielāka ir iespēja, ka šai organizācijai nekad nevajadzēs ķerties pie 5.panta."
"Šāda demokrātisku valstu organizācija arī nemaz nevar aizslēgt durvis un paziņot - vairs nevienu nepieņemam. Šīm durvīm ir jāpaliek atvērtām," izteicās Latvijas vēstnieks.
Piektdien Briselē noslēdzas NATO ārlietu ministru sanāksme, gatavojoties Varšavas samitam, un tajā piedalās arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība). Ceturtdien protokolu par iestāšanos NATO parakstīja Melnkalne, kas cer iestāties NATO līdz 2017.gada vidum.