"Iedzīvotāju ienākumu nodokļa samazināšana nevar būt pašmērķis, tā samazina pašvaldību ienākumus, liedzot iespēju iedzīvotājiem pretendēt uz dažādiem pabalstiem. Kamēr valdība ar pašvaldībām nav vienojusies par kompensācijas mehānismu, pie tam, apstākļos, kad daļu iedzīvotāju ienākumu nodokļa tiek plānots novirzīt veselības aprūpei, runāt par IIN samazināšanu ir neapdomīgi," sacīja LBAS pārstāvis Pēteris Krīgers.
Eiropas Komisijas eksperti savukārt ir norādījuši, ka Latvijā cilvēki kļuvuši vienlīdzīgāki, bet nabadzīgāki. "Arī šim vērtējumam LBAS nepiekrīt, jo uzskata, ka sociālā polarizācija Latvijā ir ļoti izteikta, ne par velti Džini koeficients Latvijā ir visaugstākais – 35,4 (Eurostat 2011.gada dati), ES vidējais – 30,7, Dānijā – 27,8. Jau veidojot 2013.gada budžetu, LBAS norādīja, ka, samazinot IIN likmi, nepieciešams straujāk celt neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādībā esošām personām, pretējā gadījumā augs sabiedrības nevienlīdzība, kas arī diemžēl ir noticis," sacīja LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns.
LBAS norādīja, ka pirms krīzes neapliekamais minimums bija 90 lati, tad jūtami samazinājās "ēnu" ekonomikas īpatsvars un palielinājās valsts ieņēmumi. Arodbiedrības uzskata, ka jau 2014.gada budžetā ir jāatgriežas pie pirmskrīzes neapliekamā minimuma, atvieglojumus par apgādībā esošu personu, nosakot vismaz 100 latu apmērā. "Un nevajag atsaukties uz to, ka ģimenes ar vairākiem bērniem un mazām algām šos atvieglojumus nevarēs izmantot. Valstij ir jāizrāda labā griba, atļaujot tiem cilvēkiem, kuru algas nesedz atvieglojumus, iesniegt deklarācijas par iepriekšējā gada ienākumiem un iztrūkstošo summu samaksāt no pamatbudžeta. Tās arī būtu reālas rūpes par demogrāfiju," uzsvēra LBAS.
LBAS rosinājusi atvieglojumus par medicīnas pakalpojumiem un izglītību atgriezt pirmskrīzes apmēros, kas ir 300 lati. Tas palīdzētu tieši tām iedzīvotāju kategorijām, kas nelielās darba samaksas dēļ šobrīd nevar izmantot kvalitatīvus medicīniskos pakalpojumus, nevar izmantot iespēju bērniem nodrošināt pietiekamu izglītību.
"Valstij ir jāveido atbalsta politikas, izmantojot nodokļu atvieglojumus, katra cilvēka iesaistīšanai darba tirgū. Kāpēc, piemēram, cilvēkiem, kuri jau pārsnieguši 60 gadu vecumu un nevar atrast darbu, nevarētu piemērot pazeminātu obligātās sociālās apdrošināšanas likmi – piemēram, atstājot tikai darba devēja daļu – 24.09 %, vai arī tikai darbinieka daļu – 11%? Kāpēc nevarētu darbiniekam samazināt sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi pirmskrīzes līmenī no 11 uz 9%? Arī tas samazinātu kopējo darbaspēka nodokļu nastu uzņēmējiem. Šeit vajadzīga tikai labā griba un pozitīva attieksme pret valsts iedzīvotājiem," norādīja LBAS.
LBAS arī rosina veicināt darba koplīgumu slēgšanu uzņēmumos un iestādēs, tajos paredzot dažādas garantijas un atvieglojumus darbiniekiem, ieinteresējot vienlaicīgi ar nodokļu atlaidēm darba devējus. "Pagaidām neesam sagaidījuši izpratni no valsts, bet darba devēji atbalsta, to, ka daudzi bonusi, kas darba koplīgumos ir piešķirti darbiniekiem, varētu būt ar IIN neapliekami, protams, kādās valsts fiksētās robežās, piemēram, 10-20% no kopējā algu apjoma, un tikai tajos uzņēmumos, kas nav nodokļu parādnieki. Pētījumi jau sen pierādījuši, ka uzņēmumos, kuros noslēgti darba koplīgumi, ir augstāka darba samaksa un darba ražīgums, mazāks darba tiesību ignorēšanas un darba drošības noteikumu neievērošanas skaits, arodbiedrības spēj novērst daudzus konfliktus un radušās domstarpības, uzņēmumi vairāk domā par attīstību," teikts LBAS paziņojumā.