LMA noraida pārmetumus, ka studenti piespiesti radīt tērpus kultūras ministrei

Akadēmija norāda, ka tas ir viens no pirmajiem soļiem veidojot dizaina augstākās izglītības, radošo industriju un valsts publiskās pārvaldes savstarpējas sadarbības un inovāciju struktūru.

Līdz šim pastāvošās institūciju un sektoru robežas ir liegušas izmantot Latvijas svarīgāko potenciālu – Latvijas cilvēku zināšanas, radošumu un inovāciju prasmes. Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas Modes mākslas apakšnozares pasniedzēju un studentu iniciētā projekta mērķis ir, iesaistot Latvijas dizaineru praksē trīs valdības ministrus, piedāvāt Latvijas sabiedrībai atkāpties no tiem stereotipiskajiem priekšstatiem, kas traucē pozitīvi novērtēt Latvijas dizaineru un radošo industriju pārstāvju sniegumu, un, pārvarot aizspriedumus, ieraudzīt jaunus, inovatīvus augstākās izglītības, radošo industriju un valsts publiskās pārvaldes savstarpējās sadarbības ceļus. Latvijas Mākslas akadēmijai ir svarīgi stiprināt un veidot sadarbības partnerības ar dizaina izglītību, pētniecību un ražošanu, pilnveidot inovatīvu darbību sekmējošu vidi un palielināt sabiedrības izpratni par dizaina inovāciju lomu tautsaimniecības attīstībā.

Ņemot vērā iecerētā projekta būtisko nozīmi veidojot Latvijas augstākās izglītības, uzņēmējdarbības vides un valsts publiskās pārvaldes nākotnes sadarbības modeļus, Latvijas Mākslas akadēmija vēlas izteikt atzinību kultūras ministrei Žanetai Jaunzemei-Grendei, aizsardzības ministram Artim Pabrikam un ekonomikas ministram Danielam Pavļutam par pilsonisko drosmi iesaistīties šajā projektā un izsaka cerības, ka neskatoties uz izskanējušajiem nepamatotajiem komentāriem, viņi neatsauks savu līdzdalību Latvijas nākotnei nozīmīgā sadarbības projekta īstenošanā.

„Modes mākslas apakšnozares vēsturē ir neskaitāmi piemēri, kad jaunie modes dizaineri radījuši tērpus dažādiem pasākumiem un valkātājiem. Tādēļ mani pārsteidz žurnālā „Kas jauns” paustā interpretācija par Mākslas akadēmijas modes studentu vidū izsludināto konkursu. Pati studēju modes dizainu, tādēļ zinu, ka konkursā bija iespēja piedalīties jebkuram modes studentam, un dalība konkursā ir brīvprātīga – piedalās tie, kurus konkursa uzdevums interesē un aizrauj. Tikšanās ar lietotāju ir daļa no dizainera darba un studiju metodikas, kad tiek noskaidrotas valkātāja vēlmes un precizēts darba uzdevums. Pretēji publikācijā paustajam, nevienam studentam dalība konkursā netika uzspiesta, jo primārais ir studiju procesa uzstādījumu izpilde, turklāt ir svarīgi pieminēt, ka kultūras ministre radītos tērpus apmaksās no personīgajiem līdzekļiem. Medijos paustais kaitē mūsu radošajai darbībai, kā arī slāpē tālākas iniciatīvas veidot jaunas un radošas sadarbības. Manuprāt, kultūras ministres gatavība un vēlme atbalstīt jaunos modes dizainerus ir apsveicama. Šādi rīkojas tālredzīgas valsts amatpersonas, kam svarīga valsts izaugsme. Eiropā tā ir pozitīva prakse, ka valsts amatpersonas nozīmīgus publiskus pasākumus apmeklē tērpušās savas valsts dizaineru veidotos apģērbos un aksesuāros,” šodien presē izskanējušo informāciju komentē Latvijas Mākslas akadēmijas Studentu pašpārvaldes vadītāja, Modes mākslas apakšnozares 2. kursa studente Anete Krišjanova.